docere
Skočit na navigaci
Skočit na vyhledávání
latina[editovat]
sloveso[editovat]
- 2. konjugace (e-kmeny)
časování[editovat]
| Čas | Osoba | Aktivum | Pasivum |
|---|---|---|---|
| Infinitiv | – | docēre | docērī |
| Prézens sg. | 1. | doceō | doceor |
| 2. | docēs | docēris | |
| 3. | docet | docētur | |
| Prézens pl. | 1. | docēmus | docēmur |
| 2. | docētis | docēminī | |
| 3. | docent | docentur | |
| Imperativ sg. | 2. | docē! | – |
| Imperativ pl.. | 2. | docēte! | – |
| Imperfektum sg. | 1. | docēbam | docēbar |
| 2. | docēbās | docēbāris | |
| 3. | docēbat | docēbātur | |
| Imperfektum pl. | 1. | docēbāmus | docēbāmur |
| 2. | docēbātis | docēbāminī | |
| 3. | docēbant | docēbantur | |
| Futurum sg. (první) | 1. | docēbō | docēbor |
| 2. | docēbis | docēberis | |
| 3. | docēbit | docēbitur | |
| Futurum pl. (první) | 1. | docēbimus | docēbimur |
| 2. | docēbitis | docēbiminī | |
| 3. | docēbunt | docēbuntur | |
| Konjunktiv imperfekta sg. | 1. | docērem | docērer |
| 2. | docērēs | docērēris | |
| 3. | docēret | docērētur | |
| Konjunktiv imperfekta pl. | 1. | docērēmus | docērēmur |
| 2. | docērētis | docērēminī | |
| 3. | docērent | docērentur |