monstrare

latina

sloveso

• 1. konjugace (a-kmeny)

časování

Čas	Osoba	Aktivum	Pasivum
Infinitiv	–	mōnstrāre	–
Prézens sg.	1.	mōnstrō	mōnstror
	2.	mōnstrās	mōnstrāris
	3.	mōnstrat	mōnstrātur
Prézens pl.	1.	mōnstrāmus	mōnstrāmur
	2.	mōnstrātis	mōnstrāminī
	3.	mōnstrant	mōnstrantur
Imperativ sg.	2.	mōnstrā!	–
Imperativ pl..	2.	mōnstrāte!	–
Imperfektum sg.	1.	mōnstrābam	mōnstrābar
	2.	mōnstrābās	mōnstrābāris
	3.	mōnstrābat	mōnstrābātur
Imperfektum pl.	1.	mōnstrābāmus	mōnstrābāmur
	2.	mōnstrābátis	mōnstrābāminī
	3.	mōnstrābant	mōnstrābantur
Futurum sg. (první)	1.	mōnstrābō	mōnstrābor
	2.	mōnstrābis	mōnstrāberis
	3.	mōnstrābit	mōnstrābitur
Futurum pl. (první)	1.	mōnstrābimus	mōnstrābimur
	2.	mōnstrābitis	mōnstrābiminī
	3.	mōnstrābunt	mōnstrābuntur
Konjunktiv imperfekta sg.	1.	mōnstrārem	–
	2.	mōnstrārēs	–
	3.	mōnstrāret	–
Konjunktiv imperfekta pl.	1.	mōnstrārēmus	–
	2.	mōnstrārētis	–
	3.	mōnstrārent	–

význam

1. ukazovat