complere
latina
[editovat]sloveso
[editovat]- 2. konjugace (e-kmeny)
časování
[editovat]| Čas | Osoba | Aktivum | Pasivum |
|---|---|---|---|
| Infinitiv | – | complēre | complērī |
| Prézens sg. | 1. | compleō | compleor |
| 2. | complēs | complēris | |
| 3. | complet | complētur | |
| Prézens pl. | 1. | complēmus | complēmur |
| 2. | complētis | complēminī | |
| 3. | complent | complentur | |
| Imperativ sg. | 2. | complē! | – |
| Imperativ pl.. | 2. | complēte! | – |
| Imperfektum sg. | 1. | complēbam | complēbar |
| 2. | complēbās | complēbāris | |
| 3. | complēbat | complēbātur | |
| Imperfektum pl. | 1. | complēbāmus | complēbāmur |
| 2. | complēbātis | complēbāminī | |
| 3. | complēbant | complēbantur | |
| Futurum sg. (první) | 1. | complēbō | complēbor |
| 2. | complēbis | complēberis | |
| 3. | complēbit | complēbitur | |
| Futurum pl. (první) | 1. | complēbimus | complēbimur |
| 2. | complēbitis | complēbiminī | |
| 3. | complēbunt | complēbuntur | |
| Konjunktiv imperfekta sg. | 1. | complērem | complērer |
| 2. | complērēs | complērēris | |
| 3. | complēret | complērētur | |
| Konjunktiv imperfekta pl. | 1. | complērēmus | complērēmur |
| 2. | complērētis | complērēminī | |
| 3. | complērent | complērentur | |