contristari

latina

výslovnost

• IPA: [kɔn.triːsˈtaːriː] (středoevropská)

varianty

• contrīstārī

sloveso

• deponentní sloveso I. konjugace

časování

Čas	Osoba	Aktivum	Pasivum
Infinitiv	–	–	contrīstārī
Prézens sg.	1.	–	contrīstor
	2.	–	contrīstāris
	3.	–	contrīstātur
Prézens pl.	1.	–	contrīstāmur
	2.	–	contrīstāminī
	3.	–	contrīstantur
Imperativ sg.	2.	–	contrīstāre
Imperativ pl..	2.	–	contrīstāminī
Imperfektum sg.	1.	–	contrīstābar
	2.	–	contrīstābāris
	3.	–	contrīstābātur
Imperfektum pl.	1.	–	contrīstābāmur
	2.	–	contrīstābāminī
	3.	–	contrīstābantur
Futurum sg. (první)	1.	–	contrīstābor
	2.	–	contrīstāberis
	3.	–	contrīstābitur
Futurum pl. (první)	1.	–	contrīstābimur
	2.	–	contrīstābiminī
	3.	–	contrīstābuntur
Konjunktiv imperfekta sg.	1.	–	contrīstārer
	2.	–	contrīstārēris
	3.	–	contrīstārētur
Konjunktiv imperfekta pl.	1.	–	contrīstārēmur
	2.	–	contrīstārēminī
	3.	–	contrīstārentur
Konjunktiv prézenta sg.	1.	–	contrīster
	2.	–	contrīstēris
	3.	–	contrīstētur
Konjunktiv imperfekta pl.	1.	–	contrīstēmur
	2.	–	contrīstēminī
	3.	–	contrīstentur

význam

1. rozesmutnit se, zarmoutit se
   • Quis nōn posset contrīstārī Chrīstī Mātrem contemplārī dolentem cum Filiō? – Koho by nezarmoutilo rozjímání nad matkou Kristovou, která se trápila spolu se Synem?
   • Cuius animam gementem, contrīstātam et dolentem pertransīvit gladius. – A její lkající, zarmoucenou a rozbolavělou duši pronikl meč.

synonyma

1. mærēre, affligī

související

• trīstis
• contrīstātus