Přeskočit na obsah

lamentari

Z Wikislovníku

latina

[editovat]

výslovnost

[editovat]
  • IPA: [la.mɛnˈtaːriː]

sloveso

[editovat]
  • deponentní sloveso I. konjugace

časování

[editovat]
indikativ
číslo singulár plurál
osoba 1. 2. 3. 1. 2. 3.
aktivum prézens
futurum I.
imperfektum
perfektum
futurum II.
plusquamperfektum
pasivum prézens lamentor lamentāris lamentātur lamentāmur lamentāminī lamentantur
futurum I. lamentābor lamentāberis lamentābitur lamentābimur lamentābiminī lamentābuntur
imperfektum lamentābar lamentābāris lamentābātur lamentābāmur lamentābāminī lamentābantur
perfektum lamentātus sum
lamentāta sum
lamentātum sum
lamentātus es
lamentāta es
lamentātum es
lamentātus est
lamentāta est
lamentātum est
lamentātī sumus
lamentātae sumus
lamentāta sumus
lamentātī estis
lamentātae estis
lamentāta estis
lamentātī sunt
lamentātae sunt
lamentāta sunt
plusquamperfektum lamentātus eram
lamentāta eram
lamentātum eram
lamentātus erās
lamentāta erās
lamentātum erās
lamentātus erat
lamentāta erat
lamentātum erat
lamentātī erāmus
lamentātae erāmus
lamentāta erāmus
lamentātī erātis
lamentātae erātis
lamentāta erātis
lamentātī erant
lamentātae erant
lamentāta erant
futurum II. lamentātus erō
lamentāta erō
lamentātum erō
lamentātus eris
lamentāta eris
lamentātum eris
lamentātus erit
lamentāta erit
lamentātum erit
lamentātī erimus
lamentātae erimus
lamentāta erimus
lamentātī eritis
lamentātae eritis
lamentāta eritis
lamentātī erunt
lamentātae erunt
lamentāta erunt
konjunktiv
číslo singulár plurál
osoba 1. 2. 3. 1. 2. 3.
aktivum prézens
imperfektum
perfektum
plusquamperfektum
pasivum prézens lamenter lamentēris lamentētur lamentēmur lamentēminī lamententur
imperfektum lamentārer lamentārēris lamentārētur lamentārēmur lamentārēminī lamentārentur
perfektum lamentātus sim
lamentāta sim
lamentātum sim
lamentātus sīs
lamentāta sīs
lamentātum sīs
lamentātus sit
lamentāta sit
lamentātum sit
lamentātī sīmus
lamentātae sīmus
lamentāta sīmus
lamentātī sītis
lamentātae sītis
lamentāta sītis
lamentātī sint
lamentātae sint
lamentāta sint
plusquamperfektum lamentātus essem
lamentāta essem
lamentātum essem
lamentātus essēs
lamentāta essēs
lamentātum essēs
lamentātus esset
lamentāta esset
lamentātum esset
lamentātī essēmus
lamentātae essēmus
lamentāta essēmus
lamentātī essētis
lamentātae essētis
lamentāta essētis
lamentātī essent
lamentātae essent
lamentāta essent
imperativ
číslo singulár plurál
osoba 1. 2. 3. 1. 2. 3.
aktivum prézens
futurum
pasivum prézens lamentāre lamentāminī
futurum lamentātor lamentātor lamentantor
infinitiv
číslo singulár plurál
aktivum prézens
perfektum
futurum
pasivum prézens lamentārī lamentārī
perfektum
futurum lamentātum īrī
participia
aktivum pasivum
prézens perfektum futurum prézens perfektum futurum
lamentāns
(lamentantis)
lamentātūrus,
lamentātūra,
lamentātūrum
lamentātus,
lamentāta,
lamentātum
lamentandus,
lamentanda,
lamentandum


význam

[editovat]
  1. naříkat, bědovat, stěžovat si
  2. oplakávat, truchlit

související

[editovat]