curare
Z Wikislovníku
Obsah |
italština [editovat]
etymologie [editovat]
sloveso [editovat]
význam [editovat]
latina [editovat]
sloveso [editovat]
- 1. konjugace (a-kmeny)
- pojící se s akuzativem
časování [editovat]
| Čas | Osoba | Aktivum | Pasivum |
|---|---|---|---|
| Infinitiv | – | cūrāre | – |
| Prézens sg. | 1. | cūrō | cūror |
| 2. | cūrās | cūrāris | |
| 3. | cūrat | cūrātur | |
| Prézens pl. | 1. | cūrāmus | cūrāmur |
| 2. | cūrātis | cūrāminī | |
| 3. | cūrant | cūrantur | |
| Imperativ sg. | 2. | cūrā! | – |
| Imperativ pl.. | 2. | cūrāte! | – |
| Imperfektum sg. | 1. | cūrābam | cūrābar |
| 2. | cūrābās | cūrābāris | |
| 3. | cūrābat | cūrābātur | |
| Imperfektum pl. | 1. | cūrābāmus | cūrābāmur |
| 2. | cūrābátis | cūrābāminī | |
| 3. | cūrābant | cūrābantur | |
| Futurum sg. (první) | 1. | cūrābō | cūrābor |
| 2. | cūrābis | cūrāberis | |
| 3. | cūrābit | cūrābitur | |
| Futurum pl. (první) | 1. | cūrābimus | cūrābimur |
| 2. | cūrābitis | cūrābiminī | |
| 3. | cūrābunt | cūrābuntur | |
| Konjunktiv imperfekta sg. | 1. | cūrārem | – |
| 2. | cūrārēs | – | |
| 3. | cūrāret | – | |
| Konjunktiv imperfekta pl. | 1. | cūrārēmus | – |
| 2. | cūrārētis | – | |
| 3. | cūrārent | – |