castigare

latina

výslovnost

• IPA: [kas.tiːˈgaːre] (středoevropská)

sloveso

• 1. konjugace (a-kmeny)

časování

indikativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	castīgō	castīgās	castīgat	castīgāmus	castīgātis	castīgant
	futurum I.	castīgābō	castīgābis	castīgābit	castīgābimus	castīgābitis	castīgābunt
	imperfektum	castīgābam	castīgābās	castīgābat	castīgābāmus	castīgābātis	castīgābant
	perfektum	castīgāvī	castīgāvistī	castīgāvit	castīgāvimus	castīgāvistis	castīgāvērunt
	futurum II.	castīgāverō	castīgāveris	castīgāverit	castīgāverimus	castīgāveritis	castīgāverint
	plusquamperfektum	castīgāveram	castīgāverās	castīgāverat	castīgāverāmus	castīgāverātis	castīgāverant
pasivum	prézens	castīgor	castīgāris	castīgātur	castīgāmur	castīgāminī	castīgantur
	futurum I.	castīgābor	castīgāberis	castīgābitur	castīgābimur	castīgābiminī	castīgābuntur
	imperfektum	castīgābar	castīgābāris	castīgābātur	castīgābāmur	castīgābāminī	castīgābantur
	perfektum	castīgātus sum castīgāta sum castīgātum sum	castīgātus es castīgāta es castīgātum es	castīgātus est castīgāta est castīgātum est	castīgātī sumus castīgātae sumus castīgāta sumus	castīgātī estis castīgātae estis castīgāta estis	castīgātī sunt castīgātae sunt castīgāta sunt
	plusquamperfektum	castīgātus eram castīgāta eram castīgātum eram	castīgātus erās castīgāta erās castīgātum erās	castīgātus erat castīgāta erat castīgātum erat	castīgātī erāmus castīgātae erāmus castīgāta erāmus	castīgātī erātis castīgātae erātis castīgāta erātis	castīgātī erant castīgātae erant castīgāta erant
	futurum II.	castīgātus erō castīgāta erō castīgātum erō	castīgātus eris castīgāta eris castīgātum eris	castīgātus erit castīgāta erit castīgātum erit	castīgātī erimus castīgātae erimus castīgāta erimus	castīgātī eritis castīgātae eritis castīgāta eritis	castīgātī erunt castīgātae erunt castīgāta erunt
konjunktiv
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	castīgem	castīgēs	castīget	castīgēmus	castīgētis	castīgent
	imperfektum	castīgārem	castīgārēs	castīgāret	castīgārēmus	castīgārētis	castīgārent
	perfektum	castīgāverim	castīgāveris	castīgāverit	castīgāverimus	castīgāveritis	castīgāverint
	plusquamperfektum	castīgāvissem	castīgāvissēs	castīgāvisset	castīgāvissēmus	castīgāvissētis	castīgāvissent
pasivum	prézens	castīger	castīgēris	castīgētur	castīgēmur	castīgēminī	castīgentur
	imperfektum	castīgārer	castīgārēris	castīgārētur	castīgārēmur	castīgārēminī	castīgārentur
	perfektum	castīgātus sim castīgāta sim castīgātum sim	castīgātus sīs castīgāta sīs castīgātum sīs	castīgātus sit castīgāta sit castīgātum sit	castīgātī sīmus castīgātae sīmus castīgāta sīmus	castīgātī sītis castīgātae sītis castīgāta sītis	castīgātī sint castīgātae sint castīgāta sint
	plusquamperfektum	castīgātus essem castīgāta essem castīgātum essem	castīgātus essēs castīgāta essēs castīgātum essēs	castīgātus esset castīgāta esset castīgātum esset	castīgātī essēmus castīgātae essēmus castīgāta essēmus	castīgātī essētis castīgātae essētis castīgāta essētis	castīgātī essent castīgātae essent castīgāta essent
imperativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	—	castīgā	—	—	castīgāte	—
	futurum	—	castīgātō	castīgātō	—	castīgātōte	castīgantō
pasivum	prézens	—	castīgāre	—	—	castīgāminī	—
	futurum	—	castīgātor	castīgātor	—	—	castigantor
infinitiv
číslo		singulár			plurál
aktivum	prézens	castīgāre
	perfektum
	futurum
pasivum	prézens	castīgārī
	perfektum
	futurum	castīgātum īrī
participia
		aktivum			pasivum
		prézens	perfektum	futurum	prézens	perfektum	futurum
		castīgāns (castigantis)	—	castīgātūrus, castīgātūra, castīgātūrum	—		castīgandus, castīganda, castīgandum

význam

1. kárat

související

• castīgātīvus