constare
Skočit na navigaci
Skočit na vyhledávání
latina[editovat]
sloveso[editovat]
- 1. konjugace (a-kmeny)
časování[editovat]
| Čas | Osoba | Aktivum | Pasivum |
|---|---|---|---|
| Infinitiv | – | cōnstāre | – |
| Prézens sg. | 1. | cōnstō | cōnstor |
| 2. | cōnstās | cōnstāris | |
| 3. | cōnstat | cōnstātur | |
| Prézens pl. | 1. | cōnstāmus | cōnstāmur |
| 2. | cōnstātis | cōnstāminī | |
| 3. | cōnstant | cōnstantur | |
| Imperativ sg. | 2. | cōnstā! | – |
| Imperativ pl.. | 2. | cōnstāte! | – |
| Imperfektum sg. | 1. | cōnstābam | cōnstābar |
| 2. | cōnstābās | cōnstābāris | |
| 3. | cōnstābat | cōnstābātur | |
| Imperfektum pl. | 1. | cōnstābāmus | cōnstābāmur |
| 2. | cōnstābátis | cōnstābāminī | |
| 3. | cōnstābant | cōnstābantur | |
| Futurum sg. (první) | 1. | cōnstābō | cōnstābor |
| 2. | cōnstābis | cōnstāberis | |
| 3. | cōnstābit | cōnstābitur | |
| Futurum pl. (první) | 1. | cōnstābimus | cōnstābimur |
| 2. | cōnstābitis | cōnstābiminī | |
| 3. | cōnstābunt | cōnstābuntur | |
| Konjunktiv imperfekta sg. | 1. | cōnstārem | – |
| 2. | cōnstārēs | – | |
| 3. | cōnstāret | – | |
| Konjunktiv imperfekta pl. | 1. | cōnstārēmus | – |
| 2. | cōnstārētis | – | |
| 3. | cōnstārent | – |