desperare
Skočit na navigaci
Skočit na vyhledávání
latina
[editovat]sloveso
[editovat]- 1. konjugace (a-kmeny)
časování
[editovat]Čas | Osoba | Aktivum | Pasivum |
---|---|---|---|
Infinitiv | – | dēsperāre | – |
Prézens sg. | 1. | dēsperō | dēsperor |
2. | dēsperās | dēsperāris | |
3. | dēsperat | dēsperātur | |
Prézens pl. | 1. | dēsperāmus | dēsperāmur |
2. | dēsperātis | dēsperāminī | |
3. | dēsperant | dēsperantur | |
Imperativ sg. | 2. | dēsperā! | – |
Imperativ pl.. | 2. | dēsperāte! | – |
Imperfektum sg. | 1. | dēsperābam | dēsperābar |
2. | dēsperābās | dēsperābāris | |
3. | dēsperābat | dēsperābātur | |
Imperfektum pl. | 1. | dēsperābāmus | dēsperābāmur |
2. | dēsperābátis | dēsperābāminī | |
3. | dēsperābant | dēsperābantur | |
Futurum sg. (první) | 1. | dēsperābō | dēsperābor |
2. | dēsperābis | dēsperāberis | |
3. | dēsperābit | dēsperābitur | |
Futurum pl. (první) | 1. | dēsperābimus | dēsperābimur |
2. | dēsperābitis | dēsperābiminī | |
3. | dēsperābunt | dēsperābuntur | |
Konjunktiv imperfekta sg. | 1. | dēsperārem | – |
2. | dēsperārēs | – | |
3. | dēsperāret | – | |
Konjunktiv imperfekta pl. | 1. | dēsperārēmus | – |
2. | dēsperārētis | – | |
3. | dēsperārent | – |