effrenatus
latina
[editovat]etymologie
[editovat]Příčestí minulé trpné od slovesa effrēnāre, které utvořeno od frēnum - uzda.
přídavné jméno
[editovat]- 1. a 2. deklinace
skloňování
[editovat]| Číslo | singulár | plurál | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Rod | mužský | ženský | střední | mužský | ženský | střední |
| nominativ | effrēnātus | effrēnāta | effrēnātum | effrēnātī | effrēnātae | effrēnāta |
| genitiv | effrēnātī | effrēnātae | effrēnātī | effrēnātōrum | effrēnātārum | effrēnātōrum |
| dativ | effrēnātō | effrēnātae | effrēnātō | effrēnātīs | effrēnātīs | effrēnātīs |
| akuzativ | effrēnātum | effrēnātam | effrēnātum | effrēnātōs | effrēnātās | effrēnāta |
| vokativ | effrēnāte | effrēnāta | effrēnātum | effrēnātī | effrēnātae | effrēnāta |
| ablativ | effrēnātō | effrēnātā | effrēnātō | effrēnātīs | effrēnātīs | effrēnātīs |
význam
[editovat]- bezuzdný, nezkrotný, zbujnělý
- Quem ad fīnem sēsē effrēnāta iactābit audācia? – Kam až se dozmítá/dochvástá tvoje bezuzdná troufalost?[1]
související
[editovat]poznámky
[editovat]- ↑ Marcus Tullius Cicero: In Catilinam oratio prima, I, 1