exclamare
latina
[editovat]sloveso
[editovat]- 1. konjugace (a-kmeny)
časování
[editovat]| Čas | Osoba | Aktivum | Pasivum |
|---|---|---|---|
| Infinitiv | – | exclāmāre | – |
| Prézens sg. | 1. | exclāmō | exclāmor |
| 2. | exclāmās | exclāmāris | |
| 3. | exclāmat | exclāmātur | |
| Prézens pl. | 1. | exclāmāmus | exclāmāmur |
| 2. | exclāmātis | exclāmāminī | |
| 3. | exclāmant | exclāmantur | |
| Imperativ sg. | 2. | exclāmā! | – |
| Imperativ pl.. | 2. | exclāmāte! | – |
| Imperfektum sg. | 1. | exclāmābam | exclāmābar |
| 2. | exclāmābās | exclāmābāris | |
| 3. | exclāmābat | exclāmābātur | |
| Imperfektum pl. | 1. | exclāmābāmus | exclāmābāmur |
| 2. | exclāmābátis | exclāmābāminī | |
| 3. | exclāmābant | exclāmābantur | |
| Futurum sg. (první) | 1. | exclāmābō | exclāmābor |
| 2. | exclāmābis | exclāmāberis | |
| 3. | exclāmābit | exclāmābitur | |
| Futurum pl. (první) | 1. | exclāmābimus | exclāmābimur |
| 2. | exclāmābitis | exclāmābiminī | |
| 3. | exclāmābunt | exclāmābuntur | |
| Konjunktiv imperfekta sg. | 1. | exclāmārem | – |
| 2. | exclāmārēs | – | |
| 3. | exclāmāret | – | |
| Konjunktiv imperfekta pl. | 1. | exclāmārēmus | – |
| 2. | exclāmārētis | – | |
| 3. | exclāmārent | – | |