excogitare

latina

sloveso

• 1. konjugace (a-kmeny)

časování

Čas	Osoba	Aktivum	Pasivum
Infinitiv	–	excōgitāre	–
Prézens sg.	1.	excōgitō	excōgitor
	2.	excōgitās	excōgitāris
	3.	excōgitat	excōgitātur
Prézens pl.	1.	excōgitāmus	excōgitāmur
	2.	excōgitātis	excōgitāminī
	3.	excōgitant	excōgitantur
Imperativ sg.	2.	excōgitā!	–
Imperativ pl..	2.	excōgitāte!	–
Imperfektum sg.	1.	excōgitābam	excōgitābar
	2.	excōgitābās	excōgitābāris
	3.	excōgitābat	excōgitābātur
Imperfektum pl.	1.	excōgitābāmus	excōgitābāmur
	2.	excōgitābátis	excōgitābāminī
	3.	excōgitābant	excōgitābantur
Futurum sg. (první)	1.	excōgitābō	excōgitābor
	2.	excōgitābis	excōgitāberis
	3.	excōgitābit	excōgitābitur
Futurum pl. (první)	1.	excōgitābimus	excōgitābimur
	2.	excōgitābitis	excōgitābiminī
	3.	excōgitābunt	excōgitābuntur
Konjunktiv imperfekta sg.	1.	excōgitārem	–
	2.	excōgitārēs	–
	3.	excōgitāret	–
Konjunktiv imperfekta pl.	1.	excōgitārēmus	–
	2.	excōgitārētis	–
	3.	excōgitārent	–

význam

1. vymýšlet