incitare

latina

sloveso

• 1. konjugace (a-kmeny)

časování

Čas	Osoba	Aktivum	Pasivum
Infinitiv	–	incitāre	–
Prézens sg.	1.	incitō	incitor
	2.	incitās	incitāris
	3.	incitat	incitātur
Prézens pl.	1.	incitāmus	incitāmur
	2.	incitātis	incitāminī
	3.	incitant	incitantur
Imperativ sg.	2.	incitā!	–
Imperativ pl..	2.	incitāte!	–
Imperfektum sg.	1.	incitābam	incitābar
	2.	incitābās	incitābāris
	3.	incitābat	incitābātur
Imperfektum pl.	1.	incitābāmus	incitābāmur
	2.	incitābátis	incitābāminī
	3.	incitābant	incitābantur
Futurum sg. (první)	1.	incitābō	incitābor
	2.	incitābis	incitāberis
	3.	incitābit	incitābitur
Futurum pl. (první)	1.	incitābimus	incitābimur
	2.	incitābitis	incitābiminī
	3.	incitābunt	incitābuntur
Konjunktiv imperfekta sg.	1.	incitārem	–
	2.	incitārēs	–
	3.	incitāret	–
Konjunktiv imperfekta pl.	1.	incitārēmus	–
	2.	incitārētis	–
	3.	incitārent	–

význam

1. podněcovat