persuadere
latina
[editovat]sloveso
[editovat]- 2. konjugace (e-kmeny)
- pojící se s dativem
časování
[editovat]| Čas | Osoba | Aktivum | Pasivum |
|---|---|---|---|
| Infinitiv | – | persuādēre | persuādērī |
| Prézens sg. | 1. | persuādeō | persuādeor |
| 2. | persuādēs | persuādēris | |
| 3. | persuādet | persuādētur | |
| Prézens pl. | 1. | persuādēmus | persuādēmur |
| 2. | persuādētis | persuādēminī | |
| 3. | persuādent | persuādentur | |
| Imperativ sg. | 2. | persuādē! | – |
| Imperativ pl.. | 2. | persuādēte! | – |
| Imperfektum sg. | 1. | persuādēbam | persuādēbar |
| 2. | persuādēbās | persuādēbāris | |
| 3. | persuādēbat | persuādēbātur | |
| Imperfektum pl. | 1. | persuādēbāmus | persuādēbāmur |
| 2. | persuādēbātis | persuādēbāminī | |
| 3. | persuādēbant | persuādēbantur | |
| Futurum sg. (první) | 1. | persuādēbō | persuādēbor |
| 2. | persuādēbis | persuādēberis | |
| 3. | persuādēbit | persuādēbitur | |
| Futurum pl. (první) | 1. | persuādēbimus | persuādēbimur |
| 2. | persuādēbitis | persuādēbiminī | |
| 3. | persuādēbunt | persuādēbuntur | |
| Konjunktiv imperfekta sg. | 1. | persuādērem | persuādērer |
| 2. | persuādērēs | persuādērēris | |
| 3. | persuādēret | persuādērētur | |
| Konjunktiv imperfekta pl. | 1. | persuādērēmus | persuādērēmur |
| 2. | persuādērētis | persuādērēminī | |
| 3. | persuādērent | persuādērentur | |