respondere
latina
[editovat]sloveso
[editovat]- 2. konjugace (e-kmeny)
časování
[editovat]| Čas | Osoba | Aktivum | Pasivum |
|---|---|---|---|
| Infinitiv | – | respondēre | respondērī |
| Prézens sg. | 1. | respondeō | respondeor |
| 2. | respondēs | respondēris | |
| 3. | respondet | respondētur | |
| Prézens pl. | 1. | respondēmus | respondēmur |
| 2. | respondētis | respondēminī | |
| 3. | respondent | respondentur | |
| Imperativ sg. | 2. | respondē! | – |
| Imperativ pl.. | 2. | respondēte! | – |
| Imperfektum sg. | 1. | respondēbam | respondēbar |
| 2. | respondēbās | respondēbāris | |
| 3. | respondēbat | respondēbātur | |
| Imperfektum pl. | 1. | respondēbāmus | respondēbāmur |
| 2. | respondēbātis | respondēbāminī | |
| 3. | respondēbant | respondēbantur | |
| Futurum sg. (první) | 1. | respondēbō | respondēbor |
| 2. | respondēbis | respondēberis | |
| 3. | respondēbit | respondēbitur | |
| Futurum pl. (první) | 1. | respondēbimus | respondēbimur |
| 2. | respondēbitis | respondēbiminī | |
| 3. | respondēbunt | respondēbuntur | |
| Konjunktiv imperfekta sg. | 1. | respondērem | respondērer |
| 2. | respondērēs | respondērēris | |
| 3. | respondēret | respondērētur | |
| Konjunktiv imperfekta pl. | 1. | respondērēmus | respondērēmur |
| 2. | respondērētis | respondērēminī | |
| 3. | respondērent | respondērentur | |