roborare
Skočit na navigaci
Skočit na vyhledávání
latina
[editovat]sloveso
[editovat]- 1. konjugace (a-kmeny)
- tranzitivní
časování
[editovat]| Čas | Osoba | Aktivum | Pasivum |
|---|---|---|---|
| Infinitiv | – | rōborāre | rōborārī |
| Prézens sg. | 1. | rōborō | rōboror |
| 2. | rōborās | rōborāris | |
| 3. | rōborat | rōborātur | |
| Prézens pl. | 1. | rōborāmus | rōborāmur |
| 2. | rōborātis | rōborāminī | |
| 3. | rōborant | rōborantur | |
| Imperativ sg. | 2. | rōborā! | – |
| Imperativ pl.. | 2. | rōborāte! | – |
| Imperfektum sg. | 1. | rōborābam | rōborābar |
| 2. | rōborābās | rōborābāris | |
| 3. | rōborābat | rōborābātur | |
| Imperfektum pl. | 1. | rōborābāmus | rōborābāmur |
| 2. | rōborābátis | rōborābāminī | |
| 3. | rōborābant | rōborābantur | |
| Futurum sg. (první) | 1. | rōborābō | rōborābor |
| 2. | rōborābis | rōborāberis | |
| 3. | rōborābit | rōborābitur | |
| Futurum pl. (první) | 1. | rōborābimus | rōborābimur |
| 2. | rōborābitis | rōborābiminī | |
| 3. | rōborābunt | rōborābuntur | |
| Konjunktiv imperfekta sg. | 1. | rōborārem | rōborārer |
| 2. | rōborārēs | rōborārēris | |
| 3. | rōborāret | rōborārētur | |
| Konjunktiv imperfekta pl. | 1. | rōborārēmus | rōborārēmur |
| 2. | rōborārētis | rōborārēmini | |
| 3. | rōborārent | rōborārentur |