sollicitare

latina

výslovnost

IPA: [sɔ.ɫɪ.kɪ.ˈtaːrɛ] (restituovaná)
IPA: [sɔlɪt͡sɪˈtaːrɛ] (středoevropská církevní)
IPA: [solit͡ʃiˈtaːɾe] (vatikánská)

sloveso

1. konjugace (a-kmeny)

časování

indikativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	sollicitō	sollicitās	sollicitat	sollicitāmus	sollicitātis	sollicitant
	futurum I.	sollicitābō	sollicitābis	sollicitābit	sollicitābimus	sollicitābitis	sollicitābunt
	imperfektum	sollicitābam	sollicitābās	sollicitābat	sollicitābāmus	sollicitābātis	sollicitābant
	perfektum	sollicitāvī	sollicitāvistī	sollicitāvit	sollicitāvimus	sollicitāvistis	sollicitāvērunt
	futurum II.	sollicitāverō	sollicitāveris	sollicitāverit	sollicitāverimus	sollicitāveritis	sollicitāverint
	plusquamperfektum	sollicitāveram	sollicitāverās	sollicitāverat	sollicitāverāmus	sollicitāverātis	sollicitāverant
pasivum	prézens	sollicitor	sollicitāris	sollicitātur	sollicitāmur	sollicitāminī	sollicitantur
	futurum I.	sollicitābor	sollicitāberis	sollicitābitur	sollicitābimur	sollicitābiminī	sollicitābuntur
	imperfektum	sollicitābar	sollicitābāris	sollicitābātur	sollicitābāmur	sollicitābāminī	sollicitābantur
	perfektum	sollicitātus sum sollicitāta sum sollicitātum sum	sollicitātus es sollicitāta es sollicitātum es	sollicitātus est sollicitāta est sollicitātum est	sollicitātī sumus sollicitātae sumus sollicitāta sumus	sollicitātī estis sollicitātae estis sollicitāta estis	sollicitātī sunt sollicitātae sunt sollicitāta sunt
	plusquamperfektum	sollicitātus eram sollicitāta eram sollicitātum eram	sollicitātus erās sollicitāta erās sollicitātum erās	sollicitātus erat sollicitāta erat sollicitātum erat	sollicitātī erāmus sollicitātae erāmus sollicitāta erāmus	sollicitātī erātis sollicitātae erātis sollicitāta erātis	sollicitātī erant sollicitātae erant sollicitāta erant
	futurum II.	sollicitātus erō sollicitāta erō sollicitātum erō	sollicitātus eris sollicitāta eris sollicitātum eris	sollicitātus erit sollicitāta erit sollicitātum erit	sollicitātī erimus sollicitātae erimus sollicitāta erimus	sollicitātī eritis sollicitātae eritis sollicitāta eritis	sollicitātī erunt sollicitātae erunt sollicitāta erunt
konjunktiv
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	sollicitem	sollicitēs	sollicitet	sollicitēmus	sollicitētis	sollicitent
	imperfektum	sollicitārem	sollicitārēs	sollicitāret	sollicitārēmus	sollicitārētis	sollicitārent
	perfektum	sollicitāverim	sollicitāveris	sollicitāverit	sollicitāverimus	sollicitāveritis	sollicitāverint
	plusquamperfektum	sollicitāvissem	sollicitāvissēs	sollicitāvisset	sollicitāvissēmus	sollicitāvissētis	sollicitāvissent
pasivum	prézens	solliciter	sollicitēris	sollicitētur	sollicitēmur	sollicitēminī	sollicitentur
	imperfektum	sollicitārer	sollicitārēris	sollicitārētur	sollicitārēmur	sollicitārēminī	sollicitārentur
	perfektum	sollicitātus sim sollicitāta sim sollicitātum sim	sollicitātus sīs sollicitāta sīs sollicitātum sīs	sollicitātus sit sollicitāta sit sollicitātum sit	sollicitātī sīmus sollicitātae sīmus sollicitāta sīmus	sollicitātī sītis sollicitātae sītis sollicitāta sītis	sollicitātī sint sollicitātae sint sollicitāta sint
	plusquamperfektum	sollicitātus essem sollicitāta essem sollicitātum essem	sollicitātus essēs sollicitāta essēs sollicitātum essēs	sollicitātus esset sollicitāta esset sollicitātum esset	sollicitātī essēmus sollicitātae essēmus sollicitāta essēmus	sollicitātī essētis sollicitātae essētis sollicitāta essētis	sollicitātī essent sollicitātae essent sollicitāta essent
imperativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	—	sollicitā	—	—	sollicitāte	—
aktivum	futurum	—	sollicitātō	sollicitātō	—	sollicitātōte	sollicitantō
pasivum	prézens	—	sollicitāre	—	—	sollicitāminī	—
pasivum	futurum	—	sollicitātor	sollicitātor	—	—	sollicitantor
infinitiv
číslo		singulár			plurál
aktivum	prézens	sollicitāre
	perfektum	sollicitāvisse
	futurum	nominativ: sollicitātūrus esse sollicitātūra esse sollicitātūrum esse akuzativ: sollicitātūrum esse sollicitātūram esse sollicitātūrum esse			nominativ: sollicitātūrī esse sollicitātūrae esse sollicitātūra esse akuzativ: sollicitātūrōs esse sollicitātūrās esse sollicitātūra esse
pasivum	prézens	sollicitārī
	perfektum	nominativ: sollicitātus esse sollicitāta esse sollicitātum esse akuzativ: sollicitātum esse sollicitātam esse sollicitātum esse			nominativ: sollicitātī esse sollicitātae esse sollicitāta esse akuzativ: sollicitātōs esse sollicitātās esse sollicitāta esse
	futurum	sollicitātum īrī
participia
		aktivum			pasivum
		prézens	perfektum	futurum	prézens	perfektum	futurum
		sollicitāns (sollicitantis)	—	sollicitātūrus, sollicitātūra, sollicitātūrum	—	sollicitātus, sollicitāta, sollicitātum	sollicitandus, sollicitanda, sollicitandum

význam

znepokojovat

související