ridere
Z Wikislovníku
Obsah |
latina [editovat]
sloveso [editovat]
- 2. konjugace (e-kmeny)
časování [editovat]
| Čas | Osoba | Aktivum | Pasivum |
|---|---|---|---|
| Infinitiv | – | rīdēre | rīdērī |
| Prézens sg. | 1. | rīdeō | rīdeor |
| 2. | rīdēs | rīdēris | |
| 3. | rīdet | rīdētur | |
| Prézens pl. | 1. | rīdēmus | rīdēmur |
| 2. | rīdētis | rīdēminī | |
| 3. | rīdent | rīdentur | |
| Imperativ sg. | 2. | rīdē! | – |
| Imperativ pl.. | 2. | rīdēte! | – |
| Imperfektum sg. | 1. | rīdēbam | rīdēbar |
| 2. | rīdēbās | rīdēbāris | |
| 3. | rīdēbat | rīdēbātur | |
| Imperfektum pl. | 1. | rīdēbāmus | rīdēbāmur |
| 2. | rīdēbātis | rīdēbāminī | |
| 3. | rīdēbant | rīdēbantur | |
| Futurum sg. (první) | 1. | rīdēbō | rīdēbor |
| 2. | rīdēbis | rīdēberis | |
| 3. | rīdēbit | rīdēbitur | |
| Futurum pl. (první) | 1. | rīdēbimus | rīdēbimur |
| 2. | rīdēbitis | rīdēbiminī | |
| 3. | rīdēbunt | rīdēbuntur | |
| Konjunktiv imperfekta sg. | 1. | rīdērem | rīdērer |
| 2. | rīdērēs | rīdērēris | |
| 3. | rīdēret | rīdērētur | |
| Konjunktiv imperfekta pl. | 1. | rīdērēmus | rīdērēmur |
| 2. | rīdērētis | rīdērēminī | |
| 3. | rīdērent | rīdērentur |
