clamare

Z Wikislovníku
Skočit na navigaci Skočit na vyhledávání

latina

[editovat]

sloveso

[editovat]
  • 1. konjugace (a-kmeny)

časování

[editovat]
indikativ
číslo singulár plurál
osoba 1. 2. 3. 1. 2. 3.
aktivum prézens clāmō clāmās clāmat clāmāmus clāmātis clāmant
futurum I. clāmābō clāmābis clāmābit clāmābimus clāmābitis clāmābunt
imperfektum clāmābam clāmābās clāmābat clāmābāmus clāmābātis clāmābant
perfektum clāmāvī clāmāvistī clāmāvit clāmāvimus clāmāvistis clāmāvērunt
futurum II. clāmāverō clāmāveris clāmāverit clāmāverimus clāmāveritis clāmāverint
plusquamperfektum clāmāveram clāmāverās clāmāverat clāmāverāmus clāmāverātis clāmāverant
pasivum prézens clāmor clāmāris clāmātur clāmāmur clāmāminī clāmantur
futurum I. clāmābor clāmāberis clāmābitur clāmābimur clāmābiminī clāmābuntur
imperfektum clāmābar clāmābāris clāmābātur clāmābāmur clāmābāminī clāmābantur
perfektum clāmātus sum
clāmāta sum
clāmātum sum
clāmātus es
clāmāta es
clāmātum es
clāmātus est
clāmāta est
clāmātum est
clāmātī sumus
clāmātae sumus
clāmāta sumus
clāmātī estis
clāmātae estis
clāmāta estis
clāmātī sunt
clāmātae sunt
clāmāta sunt
plusquamperfektum clāmātus eram
clāmāta eram
clāmātum eram
clāmātus erās
clāmāta erās
clāmātum erās
clāmātus erat
clāmāta erat
clāmātum erat
clāmātī erāmus
clāmātae erāmus
clāmāta erāmus
clāmātī erātis
clāmātae erātis
clāmāta erātis
clāmātī erant
clāmātae erant
clāmāta erant
futurum II. clāmātus erō
clāmāta erō
clāmātum erō
clāmātus eris
clāmāta eris
clāmātum eris
clāmātus erit
clāmāta erit
clāmātum erit
clāmātī erimus
clāmātae erimus
clāmāta erimus
clāmātī eritis
clāmātae eritis
clāmāta eritis
clāmātī erunt
clāmātae erunt
clāmāta erunt
konjunktiv
číslo singulár plurál
osoba 1. 2. 3. 1. 2. 3.
aktivum prézens clāmem clāmēs clāmet clāmēmus clāmētis clāment
imperfektum clāmārem clāmārēs clāmāret clāmārēmus clāmārētis clāmārent
perfektum clāmāverim clāmāveris clāmāverit clāmāverimus clāmāveritis clāmāverint
plusquamperfektum clāmāvissem clāmāvissēs clāmāvisset clāmāvissēmus clāmāvissētis clāmāvissent
pasivum prézens clāmer clāmēris clāmētur clāmēmur clāmēminī clāmentur
imperfektum clāmārer clāmārēris clāmārētur clāmārēmur clāmārēminī clāmārentur
perfektum clāmātus sim
clāmāta sim
clāmātum sim
clāmātus sīs
clāmāta sīs
clāmātum sīs
clāmātus sit
clāmāta sit
clāmātum sit
clāmātī sīmus
clāmātae sīmus
clāmāta sīmus
clāmātī sītis
clāmātae sītis
clāmāta sītis
clāmātī sint
clāmātae sint
clāmāta sint
plusquamperfektum clāmātus essem
clāmāta essem
clāmātum essem
clāmātus essēs
clāmāta essēs
clāmātum essēs
clāmātus esset
clāmāta esset
clāmātum esset
clāmātī essēmus
clāmātae essēmus
clāmāta essēmus
clāmātī essētis
clāmātae essētis
clāmāta essētis
clāmātī essent
clāmātae essent
clāmāta essent
imperativ
číslo singulár plurál
osoba 1. 2. 3. 1. 2. 3.
aktivum prézens clāmā clāmāte
futurum clāmātō clāmātō clāmātōte clāmantō
pasivum prézens clāmāre clāmāminī
futurum clāmātor clāmātor clāmantor
infinitiv
číslo singulár plurál
aktivum prézens clāmāre
perfektum clāmāvisse
futurum nominativ:
clāmātūrus esse
clāmātūra esse
clāmātūrum esse
akuzativ:
clāmātūrum esse
clāmātūram esse
clāmātūrum esse
nominativ:
clāmātūrī esse
clāmātūrae esse
clāmātūra esse
akuzativ:
clāmātūrōs esse
clāmātūrās esse
clāmātūra esse
pasivum prézens clāmārī
perfektum nominativ:
clāmātus esse
clāmāta esse
clāmātum esse
akuzativ:
clāmātum esse
clāmātam esse
clāmātum esse
nominativ:
clāmātī esse
clāmātae esse
clāmāta esse
akuzativ:
clāmātōs esse
clāmātās esse
clāmāta esse
futurum clāmātum īrī
participia
aktivum pasivum
prézens perfektum futurum prézens perfektum futurum
clāmāns
(clāmantis)
clāmātūrus,
clāmātūra,
clāmātūrum
clāmātus,
clāmāta,
clāmātum
clāmandus,
clāmanda,
clāmandum


význam

[editovat]
  1. křičet

související

[editovat]