delectare

Z Wikislovníku
Skočit na navigaci Skočit na vyhledávání

latina

[editovat]

sloveso

[editovat]
  • 1. konjugace (a-kmeny)

časování

[editovat]
Čas Osoba Aktivum Pasivum
Infinitiv dēlectāre
Prézens sg. 1. dēlectō dēlector
2. dēlectās dēlectāris
3. dēlectat dēlectātur
Prézens pl. 1. dēlectāmus dēlectāmur
2. dēlectātis dēlectāminī
3. dēlectant dēlectantur
Imperativ sg. 2. dēlectā!
Imperativ pl.. 2. dēlectāte!
Imperfektum sg. 1. dēlectābam dēlectābar
2. dēlectābās dēlectābāris
3. dēlectābat dēlectābātur
Imperfektum pl. 1. dēlectābāmus dēlectābāmur
2. dēlectābátis dēlectābāminī
3. dēlectābant dēlectābantur
Futurum sg. (první) 1. dēlectābō dēlectābor
2. dēlectābis dēlectāberis
3. dēlectābit dēlectābitur
Futurum pl. (první) 1. dēlectābimus dēlectābimur
2. dēlectābitis dēlectābiminī
3. dēlectābunt dēlectābuntur
Konjunktiv imperfekta sg. 1. dēlectārem
2. dēlectārēs
3. dēlectāret
Konjunktiv imperfekta pl. 1. dēlectārēmus
2. dēlectārētis
3. dēlectārent

význam

[editovat]
  1. těšit
  2. bavit