delectare
latina
[editovat]sloveso
[editovat]- 1. konjugace (a-kmeny)
časování
[editovat]| Čas | Osoba | Aktivum | Pasivum |
|---|---|---|---|
| Infinitiv | – | dēlectāre | – |
| Prézens sg. | 1. | dēlectō | dēlector |
| 2. | dēlectās | dēlectāris | |
| 3. | dēlectat | dēlectātur | |
| Prézens pl. | 1. | dēlectāmus | dēlectāmur |
| 2. | dēlectātis | dēlectāminī | |
| 3. | dēlectant | dēlectantur | |
| Imperativ sg. | 2. | dēlectā! | – |
| Imperativ pl.. | 2. | dēlectāte! | – |
| Imperfektum sg. | 1. | dēlectābam | dēlectābar |
| 2. | dēlectābās | dēlectābāris | |
| 3. | dēlectābat | dēlectābātur | |
| Imperfektum pl. | 1. | dēlectābāmus | dēlectābāmur |
| 2. | dēlectābátis | dēlectābāminī | |
| 3. | dēlectābant | dēlectābantur | |
| Futurum sg. (první) | 1. | dēlectābō | dēlectābor |
| 2. | dēlectābis | dēlectāberis | |
| 3. | dēlectābit | dēlectābitur | |
| Futurum pl. (první) | 1. | dēlectābimus | dēlectābimur |
| 2. | dēlectābitis | dēlectābiminī | |
| 3. | dēlectābunt | dēlectābuntur | |
| Konjunktiv imperfekta sg. | 1. | dēlectārem | – |
| 2. | dēlectārēs | – | |
| 3. | dēlectāret | – | |
| Konjunktiv imperfekta pl. | 1. | dēlectārēmus | – |
| 2. | dēlectārētis | – | |
| 3. | dēlectārent | – | |