demittere

latina

sloveso

• 3. konjugace
• tranzitivní

časování

indikativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	dēmittō	dēmittis	dēmittit	dēmittimus	dēmittitis	dēmittunt
	futurum I.	dēmittes	dēmittēs	dēmittet	dēmittēmus	dēmittētis	dēmittent
	imperfektum	dēmittēbam	dēmittēbās	dēmittēbat	dēmittēbāmus	dēmittēbātis	dēmittēbant
	perfektum	dēmīsī	dēmīsistī	dēmīsit	dēmīsimus	dēmīsistis	dēmīsērunt / dēmīsēre
	futurum II.	dēmīserō	dēmīseris	dēmīserit	dēmīserimus	dēmīseritis	dēmīserint
	plusquamperfektum	dēmīseram	dēmīserās	dēmīserat	dēmīserāmus	dēmīserātis	dēmīserant
pasivum	prézens	dēmittor	dēmitteris / dēmittĕre	dēmittitur	dēmittimur	dēmittiminī	dēmittuntur
	futurum I.	dēmittar	dēmittēris / dēmittēre	dēmittētur	dēmittēmur	dēmittēminī	dēmittentur
	imperfektum	dēmittēbar	dēmittēbāris / dēmittēbāre	dēmittēbātur	dēmittēbāmur	dēmittēbāminī	dēmittēbantur
	perfektum	dēmissus sum dēmissa sum dēmissum sum	dēmissus es dēmissa es dēmissum es	dēmissus est dēmissa est dēmissum est	dēmissī sumus dēmissae sumus dēmissa sumus	dēmissī estis dēmissae estis dēmissa estis	dēmissī sunt dēmissae sunt dēmissa sunt
	plusquamperfektum	dēmissus eram dēmissa eram dēmissum eram	dēmissus erās dēmissa erās dēmissum erās	dēmissus erat dēmissa erat dēmissum erat	dēmissī erāmus dēmissae erāmus dēmissa erāmus	dēmissī erātis dēmissae erātis dēmissa erātis	dēmissi erant dēmissae erant dēmissa erant
	futurum II.	dēmissus erō dēmissa erō dēmissum erō	dēmissus eris dēmissa eris dēmissum eris	dēmissus erit dēmissa erit dēmissum erit	demitti erimus dēmissae erimus dēmissa erimus	dēmissus eritis dēmissae eritis dēmissa eritis	dēmissus erunt dēmissae erunt dēmissa erunt
konjunktiv
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	dēmittam	dēmittās	dēmittat	dēmittāmus	dēmittātis	dēmittant
	imperfektum	dēmittĕrem	dēmitterēs	dēmitteret	dēmitterēmus	dēmitterētis	dēmitterent
	perfektum	dēmīserim	dēmīserīs	dēmīserit	dēmīserīmus	dēmīserītis	dēmīserint
	plusquamperfektum	dēmīsissem	dēmīsissēs	dēmīsisset	dēmīsissēmus	dēmīsissētis	dēmīsissent
pasivum	prézens	dēmittar	dēmittāris / dēmittāre	dēmittātur	dēmittāmur	dēmittāminī	dēmittantur
	imperfektum	dēmitterer	dēmitterēris / dēmitterēre	dēmitterētur	dēmitterēmur	dēmitterēminī	dēmitterentur
	perfektum	dēmissus sim dēmissa sim dēmissum sim	dēmissus sīs dēmissa sīs dēmissum sīs	dēmissus sit dēmissa sit dēmissum sit	dēmissī sīmus dēmissae sīmus dēmissa sīmus	dēmissī sītis dēmissae sītis dēmissa sītis	dēmissī sint dēmissae sint dēmissa sint
	plusquamperfektum	dēmissus essem dēmissa essem dēmissum essem	dēmissus essēs dēmissa essēs dēmissum essēs	dēmissus esset dēmissa esset dēmissum esset	dēmissī essēmus dēmissae essēmus dēmissa essēmus	dēmissī essētis dēmissae essētis dēmissa essētis	dēmissī essent dēmissae essent dēmissa essent
imperativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	—	dēmittĕ	—	—	dēmittĭte	—
	futurum	—	dēmittitō	dēmittitō	—	dēmittitōte	dēmittuntō
pasivum	prézens	—	dēmittere	—	—	demittiminī	—
	futurum	—	dēmissor	dēmissor	—	—	demittantor
infinitiv
číslo		singulár			plurál
aktivum	prézens	dēmittĕre
	perfektum	dēmīsisse
	futurum	nominativ: dēmissūrus esse dēmissūra esse dēmissūrum esse akuzativ: dēmissūrum esse dēmissūram esse dēmissūrum esse			nominativ: dēmissūrī esse dēmissūrae esse dēmissūra esse akuzativ: dēmissūrōs esse dēmissūrās esse dēmissūra esse
pasivum	prézens	dēmittī
	perfektum	nominativ: dēmissus esse dēmissa esse dēmissum esse akuzativ: dēmissum esse dēmissam esse dēmissum esse			nominativ: dēmissī esse dēmissae esse dēmissa esse akuzativ: dēmissōs esse dēmissās esse dēmissa esse
	futurum	dēmissum īrī
participia
		aktivum			pasivum
		prézens	perfektum	futurum	prézens	perfektum	futurum
		demittēns (demittentis)	—	dēmissūrus, dēmissūra, dēmissūrum	—	dēmissus, dēmissa, dēmissum	demittendus, demittenda, demittendum

význam

1. spouštět, spustit

související

• demissio
• demissivus
• mittere
• demittendus