eminere
latina
[editovat]sloveso
[editovat]- 2. konjugace (e-kmeny)
časování
[editovat]| Čas | Osoba | Aktivum | Pasivum |
|---|---|---|---|
| Infinitiv | – | ēminēre | ēminērī |
| Prézens sg. | 1. | ēmineō | ēmineor |
| 2. | ēminēs | ēminēris | |
| 3. | ēminet | ēminētur | |
| Prézens pl. | 1. | ēminēmus | ēminēmur |
| 2. | ēminētis | ēminēminī | |
| 3. | ēminent | ēminentur | |
| Imperativ sg. | 2. | ēminē! | – |
| Imperativ pl.. | 2. | ēminēte! | – |
| Imperfektum sg. | 1. | ēminēbam | ēminēbar |
| 2. | ēminēbās | ēminēbāris | |
| 3. | ēminēbat | ēminēbātur | |
| Imperfektum pl. | 1. | ēminēbāmus | ēminēbāmur |
| 2. | ēminēbātis | ēminēbāminī | |
| 3. | ēminēbant | ēminēbantur | |
| Futurum sg. (první) | 1. | ēminēbō | ēminēbor |
| 2. | ēminēbis | ēminēberis | |
| 3. | ēminēbit | ēminēbitur | |
| Futurum pl. (první) | 1. | ēminēbimus | ēminēbimur |
| 2. | ēminēbitis | ēminēbiminī | |
| 3. | ēminēbunt | ēminēbuntur | |
| Konjunktiv imperfekta sg. | 1. | ēminērem | ēminērer |
| 2. | ēminērēs | ēminērēris | |
| 3. | ēminēret | ēminērētur | |
| Konjunktiv imperfekta pl. | 1. | ēminērēmus | ēminērēmur |
| 2. | ēminērētis | ēminērēminī | |
| 3. | ēminērent | ēminērentur | |