habitare

latina

sloveso

• 1. konjugace (a-kmeny)

časování

indikativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	habitō	habitās	habitat	habitāmus	habitātis	habitant
	futurum I.	habitābō	habitābis	habitābit	habitābimus	habitābitis	habitābunt
	imperfektum	habitābam	habitābās	habitābat	habitābāmus	habitābātis	habitābant
	perfektum	habitāvī	habitāvistī	habitāvit	habitāvimus	habitāvistis	habitāvērunt
	futurum II.	habitāverō	habitāveris	habitāverit	habitāverimus	habitāveritis	habitāverint
	plusquamperfektum	habitāveram	habitāverās	habitāverat	habitāverāmus	habitāverātis	habitāverant
pasivum	prézens	habitor	habitāris	habitātur	habitāmur	habitāminī	habitantur
	futurum I.	habitābor	habitāberis	habitābitur	habitābimur	habitābiminī	habitābuntur
	imperfektum	habitābar	habitābāris	habitābātur	habitābāmur	habitābāminī	habitābantur
	perfektum	habitātus sum habitāta sum habitātum sum	habitātus es habitāta es habitātum es	habitātus est habitāta est habitātum est	habitātī sumus habitātae sumus habitāta sumus	habitātī estis habitātae estis habitāta estis	habitātī sunt habitātae sunt habitāta sunt
	plusquamperfektum	habitātus eram habitāta eram habitātum eram	habitātus erās habitāta erās habitātum erās	habitātus erat habitāta erat habitātum erat	habitātī erāmus habitātae erāmus habitāta erāmus	habitātī erātis habitātae erātis habitāta erātis	habitātī erant habitātae erant habitāta erant
	futurum II.	habitātus erō habitāta erō habitātum erō	habitātus eris habitāta eris habitātum eris	habitātus erit habitāta erit habitātum erit	habitātī erimus habitātae erimus habitāta erimus	habitātī eritis habitātae eritis habitāta eritis	habitātī erunt habitātae erunt habitāta erunt
konjunktiv
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	habitem	habitēs	habitet	habitēmus	habitētis	habitent
	imperfektum	habitārem	habitārēs	habitāret	habitārēmus	habitārētis	habitārent
	perfektum	habitāverim	habitāveris	habitāverit	habitāverimus	habitāveritis	habitāverint
	plusquamperfektum	habitāvissem	habitāvissēs	habitāvisset	habitāvissēmus	habitāvissētis	habitāvissent
pasivum	prézens	habiter	habitēris	habitētur	habitēmur	habitēminī	habitentur
	imperfektum	habitārer	habitārēris	habitārētur	habitārēmur	habitārēminī	habitārentur
	perfektum	habitātus sim habitāta sim habitātum sim	habitātus sīs habitāta sīs habitātum sīs	habitātus sit habitāta sit habitātum sit	habitātī sīmus habitātae sīmus habitāta sīmus	habitātī sītis habitātae sītis habitāta sītis	habitātī sint habitātae sint habitāta sint
	plusquamperfektum	habitātus essem habitāta essem habitātum essem	habitātus essēs habitāta essēs habitātum essēs	habitātus esset habitāta esset habitātum esset	habitātī essēmus habitātae essēmus habitāta essēmus	habitātī essētis habitātae essētis habitāta essētis	habitātī essent habitātae essent habitāta essent
imperativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	—	habitā	—	—	habitāte	—
	futurum	—	habitātō	habitātō	—	habitātōte	habitantō
pasivum	prézens	—	habitāre	—	—	habitāminī	—
	futurum	—	habitātor	habitātor	—	—	habitantor
infinitiv
číslo		singulár			plurál
aktivum	prézens	habitāre
	perfektum	habitāvisse
	futurum	nominativ: habitātūrus esse habitātūra esse habitātūrum esse akuzativ: habitātūrum esse habitātūram esse habitātūrum esse			nominativ: habitātūrī esse habitātūrae esse habitātūra esse akuzativ: habitātūrōs esse habitātūrās esse habitātūra esse
pasivum	prézens	habitārī
	perfektum	nominativ: habitātus esse habitāta esse habitātum esse akuzativ: habitātum esse habitātam esse habitātum esse			nominativ: habitātī esse habitātae esse habitāta esse akuzativ: habitātōs esse habitātās esse habitāta esse
	futurum	habitātum īrī
participia
		aktivum			pasivum
		prézens	perfektum	futurum	prézens	perfektum	futurum
		habitāns (habitantis)	—	habitātūrus, habitātūra, habitātūrum	—	habitātus, habitāta, habitātum	habitandus, habitanda, habitandum

význam

1. bydlet

související

• habitatio
• habere
• habitandus
• inhabitans