Přeskočit na obsah

habitare

Z Wikislovníku

latina

[editovat]

sloveso

[editovat]
  • 1. konjugace (a-kmeny)

časování

[editovat]
indikativ
číslo singulár plurál
osoba 1. 2. 3. 1. 2. 3.
aktivum prézens habitō habitās habitat habitāmus habitātis habitant
futurum I. habitābō habitābis habitābit habitābimus habitābitis habitābunt
imperfektum habitābam habitābās habitābat habitābāmus habitābātis habitābant
perfektum habitāvī habitāvistī habitāvit habitāvimus habitāvistis habitāvērunt
futurum II. habitāverō habitāveris habitāverit habitāverimus habitāveritis habitāverint
plusquamperfektum habitāveram habitāverās habitāverat habitāverāmus habitāverātis habitāverant
pasivum prézens habitor habitāris habitātur habitāmur habitāminī habitantur
futurum I. habitābor habitāberis habitābitur habitābimur habitābiminī habitābuntur
imperfektum habitābar habitābāris habitābātur habitābāmur habitābāminī habitābantur
perfektum habitātus sum
habitāta sum
habitātum sum
habitātus es
habitāta es
habitātum es
habitātus est
habitāta est
habitātum est
habitātī sumus
habitātae sumus
habitāta sumus
habitātī estis
habitātae estis
habitāta estis
habitātī sunt
habitātae sunt
habitāta sunt
plusquamperfektum habitātus eram
habitāta eram
habitātum eram
habitātus erās
habitāta erās
habitātum erās
habitātus erat
habitāta erat
habitātum erat
habitātī erāmus
habitātae erāmus
habitāta erāmus
habitātī erātis
habitātae erātis
habitāta erātis
habitātī erant
habitātae erant
habitāta erant
futurum II. habitātus erō
habitāta erō
habitātum erō
habitātus eris
habitāta eris
habitātum eris
habitātus erit
habitāta erit
habitātum erit
habitātī erimus
habitātae erimus
habitāta erimus
habitātī eritis
habitātae eritis
habitāta eritis
habitātī erunt
habitātae erunt
habitāta erunt
konjunktiv
číslo singulár plurál
osoba 1. 2. 3. 1. 2. 3.
aktivum prézens habitem habitēs habitet habitēmus habitētis habitent
imperfektum habitārem habitārēs habitāret habitārēmus habitārētis habitārent
perfektum habitāverim habitāveris habitāverit habitāverimus habitāveritis habitāverint
plusquamperfektum habitāvissem habitāvissēs habitāvisset habitāvissēmus habitāvissētis habitāvissent
pasivum prézens habiter habitēris habitētur habitēmur habitēminī habitentur
imperfektum habitārer habitārēris habitārētur habitārēmur habitārēminī habitārentur
perfektum habitātus sim
habitāta sim
habitātum sim
habitātus sīs
habitāta sīs
habitātum sīs
habitātus sit
habitāta sit
habitātum sit
habitātī sīmus
habitātae sīmus
habitāta sīmus
habitātī sītis
habitātae sītis
habitāta sītis
habitātī sint
habitātae sint
habitāta sint
plusquamperfektum habitātus essem
habitāta essem
habitātum essem
habitātus essēs
habitāta essēs
habitātum essēs
habitātus esset
habitāta esset
habitātum esset
habitātī essēmus
habitātae essēmus
habitāta essēmus
habitātī essētis
habitātae essētis
habitāta essētis
habitātī essent
habitātae essent
habitāta essent
imperativ
číslo singulár plurál
osoba 1. 2. 3. 1. 2. 3.
aktivum prézens habitā habitāte
futurum habitātō habitātō habitātōte habitantō
pasivum prézens habitāre habitāminī
futurum habitātor habitātor habitantor
infinitiv
číslo singulár plurál
aktivum prézens habitāre
perfektum habitāvisse
futurum nominativ:
habitātūrus esse
habitātūra esse
habitātūrum esse
akuzativ:
habitātūrum esse
habitātūram esse
habitātūrum esse
nominativ:
habitātūrī esse
habitātūrae esse
habitātūra esse
akuzativ:
habitātūrōs esse
habitātūrās esse
habitātūra esse
pasivum prézens habitārī
perfektum nominativ:
habitātus esse
habitāta esse
habitātum esse
akuzativ:
habitātum esse
habitātam esse
habitātum esse
nominativ:
habitātī esse
habitātae esse
habitāta esse
akuzativ:
habitātōs esse
habitātās esse
habitāta esse
futurum habitātum īrī
participia
aktivum pasivum
prézens perfektum futurum prézens perfektum futurum
habitāns
(habitantis)
habitātūrus,
habitātūra,
habitātūrum
habitātus,
habitāta,
habitātum
habitandus,
habitanda,
habitandum


význam

[editovat]
  1. bydlet

související

[editovat]