implere
latina
[editovat]sloveso
[editovat]- 2. konjugace (e-kmeny)
časování
[editovat]| Čas | Osoba | Aktivum | Pasivum |
|---|---|---|---|
| Infinitiv | – | implēre | implērī |
| Prézens sg. | 1. | impleō | impleor |
| 2. | implēs | implēris | |
| 3. | implet | implētur | |
| Prézens pl. | 1. | implēmus | implēmur |
| 2. | implētis | implēminī | |
| 3. | implent | implentur | |
| Imperativ sg. | 2. | implē! | – |
| Imperativ pl.. | 2. | implēte! | – |
| Imperfektum sg. | 1. | implēbam | implēbar |
| 2. | implēbās | implēbāris | |
| 3. | implēbat | implēbātur | |
| Imperfektum pl. | 1. | implēbāmus | implēbāmur |
| 2. | implēbātis | implēbāminī | |
| 3. | implēbant | implēbantur | |
| Futurum sg. (první) | 1. | implēbō | implēbor |
| 2. | implēbis | implēberis | |
| 3. | implēbit | implēbitur | |
| Futurum pl. (první) | 1. | implēbimus | implēbimur |
| 2. | implēbitis | implēbiminī | |
| 3. | implēbunt | implēbuntur | |
| Konjunktiv imperfekta sg. | 1. | implērem | implērer |
| 2. | implērēs | implērēris | |
| 3. | implēret | implērētur | |
| Konjunktiv imperfekta pl. | 1. | implērēmus | implērēmur |
| 2. | implērētis | implērēminī | |
| 3. | implērent | implērentur | |