Přeskočit na obsah

iudicare

Z Wikislovníku

latina

[editovat]

sloveso

[editovat]
  • 1. konjugace (a-kmeny)

časování

[editovat]
Čas Osoba Aktivum Pasivum
Infinitiv iūdicāre
Prézens sg. 1. iūdicō iūdicor
2. iūdicās iūdicāris
3. iūdicat iūdicātur
Prézens pl. 1. iūdicāmus iūdicāmur
2. iūdicātis iūdicāminī
3. iūdicant iūdicantur
Imperativ sg. 2. iūdicā!
Imperativ pl.. 2. iūdicāte!
Imperfektum sg. 1. iūdicābam iūdicābar
2. iūdicābās iūdicābāris
3. iūdicābat iūdicābātur
Imperfektum pl. 1. iūdicābāmus iūdicābāmur
2. iūdicābátis iūdicābāminī
3. iūdicābant iūdicābantur
Futurum sg. (první) 1. iūdicābō iūdicābor
2. iūdicābis iūdicāberis
3. iūdicābit iūdicābitur
Futurum pl. (první) 1. iūdicābimus iūdicābimur
2. iūdicābitis iūdicābiminī
3. iūdicābunt iūdicābuntur
Konjunktiv imperfekta sg. 1. iūdicārem
2. iūdicārēs
3. iūdicāret
Konjunktiv imperfekta pl. 1. iūdicārēmus
2. iūdicārētis
3. iūdicārent

význam

[editovat]
  1. soudit
  2. posuzovat