necare

latina

výslovnost

• IPA: [ne.ˈkaː.re]

sloveso

• 1. konjugace (a-kmeny)

časování

indikativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	necō	necās	necat	necāmus	necātis	necant
	futurum I.	necābō	necābis	necābit	necābimus	necābitis	necābunt
	imperfektum	necābam	necābās	necābat	necābāmus	necābātis	necābant
	perfektum	necāvī	necāvistī	necāvit	necāvimus	necāvistis	necāvērunt
	futurum II.	necāverō	necāveris	necāverit	necāverimus	necāveritis	necāverint
	plusquamperfektum	necāveram	necāverās	necāverat	necāverāmus	necāverātis	necāverant
pasivum	prézens	necor	necāris	necātur	necāmur	necāminī	necantur
	futurum I.	necābor	necāberis	necābitur	necābimur	necābiminī	necābuntur
	imperfektum	necābar	necābāris	necābātur	necābāmur	necābāminī	necābantur
	perfektum
	plusquamperfektum	necātus eram necāta eram necātum eram	necātus erās necāta erās necātum erās	necātus erat necāta erat necātum erat	necātī erāmus necātae erāmus necāta erāmus	necātī erātis necātae erātis necāta erātis	necātī erant necātae erant necāta erant
	futurum II.	necātus erō necāta erō necātum erō	necātus eris necāta eris necātum eris	necātus erit necāta erit necātum erit	necātī erimus necātae erimus necāta erimus	necātī eritis necātae eritis necāta eritis	necātī erunt necātae erunt necāta erunt
konjunktiv
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	necem	necēs	necet	necēmus	necētis	necent
	imperfektum	necārem	necārēs	necāret	necārēmus	necārētis	necārent
	perfektum	necāverim	necāveris	necāverit	necāverimus	necāveritis	necāverint
	plusquamperfektum	necāvissem	necāvissēs	necāvisset	necāvissēmus	necāvissētis	necāvissent
pasivum	prézens	necer	necēris	necētur	necēmur	necēminī	necentur
	imperfektum	necārer	necārēris	necārētur	necārēmur	necārēminī	necārentur
	perfektum
	plusquamperfektum	necātus essem necāta essem necātum essem	necātus essēs necāta essēs necātum essēs	necātus esset necāta esset necātum esset	necātī essēmus necātae essēmus necāta essēmus	necātī essētis necātae essētis necāta essētis	necātī essent necātae essent necāta essent
imperativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	—	necā	—	—	necāte	—
	futurum	—	necātō	necātō	—	necātōte	necantō
pasivum	prézens	—	necāre	—	—	necāminī	—
	futurum	—	necātor	necātor	—	—	necantor
infinitiv
číslo		singulár			plurál
aktivum	prézens	necāre
	perfektum
	futurum
pasivum	prézens	necārī
	perfektum
	futurum	necātum īrī
participia
		aktivum			pasivum
		prézens	perfektum	futurum	prézens	perfektum	futurum
		necāns (necantis)	—	necātūrus, necātūra, necātūrum	—		necandus, necanda, necandum

význam

1. usmrtit, zabí(je)t, zahubit
2. zkazit, zničit

související

• nex
• perniciēs
• ēnecāre
• necāvisse
• perniciōsus
• necāvērunt