obsidere
latina
[editovat]sloveso
[editovat]- 2. konjugace (e-kmeny)
časování
[editovat]| Čas | Osoba | Aktivum | Pasivum |
|---|---|---|---|
| Infinitiv | – | obsidēre | obsidērī |
| Prézens sg. | 1. | obsideō | obsideor |
| 2. | obsidēs | obsidēris | |
| 3. | obsidet | obsidētur | |
| Prézens pl. | 1. | obsidēmus | obsidēmur |
| 2. | obsidētis | obsidēminī | |
| 3. | obsident | obsidentur | |
| Imperativ sg. | 2. | obsidē! | – |
| Imperativ pl.. | 2. | obsidēte! | – |
| Imperfektum sg. | 1. | obsidēbam | obsidēbar |
| 2. | obsidēbās | obsidēbāris | |
| 3. | obsidēbat | obsidēbātur | |
| Imperfektum pl. | 1. | obsidēbāmus | obsidēbāmur |
| 2. | obsidēbātis | obsidēbāminī | |
| 3. | obsidēbant | obsidēbantur | |
| Futurum sg. (první) | 1. | obsidēbō | obsidēbor |
| 2. | obsidēbis | obsidēberis | |
| 3. | obsidēbit | obsidēbitur | |
| Futurum pl. (první) | 1. | obsidēbimus | obsidēbimur |
| 2. | obsidēbitis | obsidēbiminī | |
| 3. | obsidēbunt | obsidēbuntur | |
| Konjunktiv imperfekta sg. | 1. | obsidērem | obsidērer |
| 2. | obsidērēs | obsidērēris | |
| 3. | obsidēret | obsidērētur | |
| Konjunktiv imperfekta pl. | 1. | obsidērēmus | obsidērēmur |
| 2. | obsidērētis | obsidērēminī | |
| 3. | obsidērent | obsidērentur | |