obumbrare

latina

výslovnost

• IPA: [ʔɔbˀʊmˈbraːrɛ], [ʔɔbʊmˈbraːrɛ]

sloveso

• 1. konjugace

časování

indikativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	obumbrō	obumbrās	obumbrat	obumbrāmus	obumbrātis	obumbrant
	futurum I.	obumbrābō	obumbrābis	obumbrābit	obumbrābimus	obumbrābitis	obumbrābunt
	imperfektum	obumbrābam	obumbrābās	obumbrābat	obumbrābāmus	obumbrābātis	obumbrābant
	perfektum	obumbrāvī	obumbrāvistī	obumbrāvit	obumbrāvimus	obumbrāvistis	obumbrāvērunt
	futurum II.	obumbrāverō	obumbrāveris	obumbrāverit	obumbrāverimus	obumbrāveritis	obumbrāverint
	plusquamperfektum	obumbrāveram	obumbrāverās	obumbrāverat	obumbrāverāmus	obumbrāverātis	obumbrāverant
pasivum	prézens	obumbror	obumbrāris	obumbrātur	obumbrāmur	obumbrāminī	obumbrantur
	futurum I.	obumbrābor	obumbrāberis	obumbrābitur	obumbrābimur	obumbrābiminī	obumbrābuntur
	imperfektum	obumbrābar	obumbrābāris	obumbrābātur	obumbrābāmur	obumbrābāminī	obumbrābantur
	perfektum	obumbrātus sum obumbrāta sum obumbrātum sum	obumbrātus es obumbrāta es obumbrātum es	obumbrātus est obumbrāta est obumbrātum est	obumbrātī sumus obumbrātae sumus obumbrāta sumus	obumbrātī estis obumbrātae estis obumbrāta estis	obumbrātī sunt obumbrātae sunt obumbrāta sunt
	plusquamperfektum	obumbrātus eram obumbrāta eram obumbrātum eram	obumbrātus erās obumbrāta erās obumbrātum erās	obumbrātus erat obumbrāta erat obumbrātum erat	obumbrātī erāmus obumbrātae erāmus obumbrāta erāmus	obumbrātī erātis obumbrātae erātis obumbrāta erātis	obumbrātī erant obumbrātae erant obumbrāta erant
	futurum II.	obumbrātus erō obumbrāta erō obumbrātum erō	obumbrātus eris obumbrāta eris obumbrātum eris	obumbrātus erit obumbrāta erit obumbrātum erit	obumbrātī erimus obumbrātae erimus obumbrāta erimus	obumbrātī eritis obumbrātae eritis obumbrāta eritis	obumbrātī erunt obumbrātae erunt obumbrāta erunt
konjunktiv
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	obumbrem	obumbrēs	obumbret	obumbrēmus	obumbrētis	obumbrent
	imperfektum	obumbrārem	obumbrārēs	obumbrāret	obumbrārēmus	obumbrārētis	obumbrārent
	perfektum	obumbrāverim	obumbrāveris	obumbrāverit	obumbrāverimus	obumbrāveritis	obumbrāverint
	plusquamperfektum	obumbrāvissem	obumbrāvissēs	obumbrāvisset	obumbrāvissēmus	obumbrāvissētis	obumbrāvissent
pasivum	prézens	obumbrer	obumbrēris	obumbrētur	obumbrēmur	obumbrēminī	obumbrentur
	imperfektum	obumbrārer	obumbrārēris	obumbrārētur	obumbrārēmur	obumbrārēminī	obumbrārentur
	perfektum	obumbrātus sim obumbrāta sim obumbrātum sim	obumbrātus sīs obumbrāta sīs obumbrātum sīs	obumbrātus sit obumbrāta sit obumbrātum sit	obumbrātī sīmus obumbrātae sīmus obumbrāta sīmus	obumbrātī sītis obumbrātae sītis obumbrāta sītis	obumbrātī sint obumbrātae sint obumbrāta sint
	plusquamperfektum	obumbrātus essem obumbrāta essem obumbrātum essem	obumbrātus essēs obumbrāta essēs obumbrātum essēs	obumbrātus esset obumbrāta esset obumbrātum esset	obumbrātī essēmus obumbrātae essēmus obumbrāta essēmus	obumbrātī essētis obumbrātae essētis obumbrāta essētis	obumbrātī essent obumbrātae essent obumbrāta essent
imperativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	—	obumbrā	—	—	obumbrāte	—
	futurum	—	obumbrātō	obumbrātō	—	obumbrātōte	obumbrantō
pasivum	prézens	—	obumbrāre	—	—	obumbrāminī	—
	futurum	—	obumbrātor	obumbrātor	—	—	obumbrantor
infinitiv
číslo		singulár			plurál
aktivum	prézens	obumbrāre
	perfektum	obumbrāvisse
	futurum	nominativ: obumbrātūrus esse obumbrātūra esse obumbrātūrum esse akuzativ: obumbrātūrum esse obumbrātūram esse obumbrātūrum esse			nominativ: obumbrātūrī esse obumbrātūrae esse obumbrātūra esse akuzativ: obumbrātūrōs esse obumbrātūrās esse obumbrātūra esse
pasivum	prézens	obumbrārī
	perfektum	nominativ: obumbrātus esse obumbrāta esse obumbrātum esse akuzativ: obumbrātum esse obumbrātam esse obumbrātum esse			nominativ: obumbrātī esse obumbrātae esse obumbrāta esse akuzativ: obumbrātōs esse obumbrātās esse obumbrāta esse
	futurum	obumbrātum īrī
participia
		aktivum			pasivum
		prézens	perfektum	futurum	prézens	perfektum	futurum
		obumbrāns (obumbrantis)	—	obumbrātūrus, obumbrātūra, obumbrātūrum	—	obumbrātus, obumbrāta, obumbrātum	obumbrandus, obumbranda, obumbrandum

význam

1. zastínit, zaclonit, clonit
   • Spīritus sānctus superveniet in tē et virtūs Altissimī obumbrābit tibi – Duch svatý na tebe sestoupí a moc nejvyššího tě zastíní

synonyma

1. inumbrare

související

• umbrare
• umbra
• umbrella