timere
Skočit na navigaci
Skočit na vyhledávání
latina
[editovat]sloveso
[editovat]- 2. konjugace (e-kmeny)
časování
[editovat]Čas | Osoba | Aktivum | Pasivum |
---|---|---|---|
Infinitiv | – | timēre | timērī |
Prézens sg. | 1. | timeō | timeor |
2. | timēs | timēris | |
3. | timet | timētur | |
Prézens pl. | 1. | timēmus | timēmur |
2. | timētis | timēminī | |
3. | timent | timentur | |
Imperativ sg. | 2. | timē! | – |
Imperativ pl.. | 2. | timēte! | – |
Imperfektum sg. | 1. | timēbam | timēbar |
2. | timēbās | timēbāris | |
3. | timēbat | timēbātur | |
Imperfektum pl. | 1. | timēbāmus | timēbāmur |
2. | timēbātis | timēbāminī | |
3. | timēbant | timēbantur | |
Futurum sg. (první) | 1. | timēbō | timēbor |
2. | timēbis | timēberis | |
3. | timēbit | timēbitur | |
Futurum pl. (první) | 1. | timēbimus | timēbimur |
2. | timēbitis | timēbiminī | |
3. | timēbunt | timēbuntur | |
Konjunktiv imperfekta sg. | 1. | timērem | timērer |
2. | timērēs | timērēris | |
3. | timēret | timērētur | |
Konjunktiv imperfekta pl. | 1. | timērēmus | timērēmur |
2. | timērētis | timērēminī | |
3. | timērent | timērentur |