verere
Skočit na navigaci
Skočit na vyhledávání
latina
[editovat]sloveso
[editovat]- 2. konjugace (e-kmeny)
časování
[editovat]Čas | Osoba | Aktivum | Pasivum |
---|---|---|---|
Infinitiv | – | verēre | verērī |
Prézens sg. | 1. | vereō | vereor |
2. | verēs | verēris | |
3. | veret | verētur | |
Prézens pl. | 1. | verēmus | verēmur |
2. | verētis | verēminī | |
3. | verent | verentur | |
Imperativ sg. | 2. | verē! | – |
Imperativ pl.. | 2. | verēte! | – |
Imperfektum sg. | 1. | verēbam | verēbar |
2. | verēbās | verēbāris | |
3. | verēbat | verēbātur | |
Imperfektum pl. | 1. | verēbāmus | verēbāmur |
2. | verēbātis | verēbāminī | |
3. | verēbant | verēbantur | |
Futurum sg. (první) | 1. | verēbō | verēbor |
2. | verēbis | verēberis | |
3. | verēbit | verēbitur | |
Futurum pl. (první) | 1. | verēbimus | verēbimur |
2. | verēbitis | verēbiminī | |
3. | verēbunt | verēbuntur | |
Konjunktiv imperfekta sg. | 1. | verērem | verērer |
2. | verērēs | verērēris | |
3. | verēret | verērētur | |
Konjunktiv imperfekta pl. | 1. | verērēmus | verērēmur |
2. | verērētis | verērēminī | |
3. | verērent | verērentur |