verere

Z Wikislovníku
Skočit na navigaci Skočit na vyhledávání

latina

[editovat]

sloveso

[editovat]
  • 2. konjugace (e-kmeny)

časování

[editovat]
Čas Osoba Aktivum Pasivum
Infinitiv verēre verērī
Prézens sg. 1. vereō vereor
2. verēs verēris
3. veret verētur
Prézens pl. 1. verēmus verēmur
2. verētis verēminī
3. verent verentur
Imperativ sg. 2. verē!
Imperativ pl.. 2. verēte!
Imperfektum sg. 1. verēbam verēbar
2. verēbās verēbāris
3. verēbat verēbātur
Imperfektum pl. 1. verēbāmus verēbāmur
2. verēbātis verēbāminī
3. verēbant verēbantur
Futurum sg. (první) 1. verēbō verēbor
2. verēbis verēberis
3. verēbit verēbitur
Futurum pl. (první) 1. verēbimus verēbimur
2. verēbitis verēbiminī
3. verēbunt verēbuntur
Konjunktiv imperfekta sg. 1. verērem verērer
2. verērēs verērēris
3. verēret verērētur
Konjunktiv imperfekta pl. 1. verērēmus verērēmur
2. verērētis verērēminī
3. verērent verērentur

význam

[editovat]
  1. bát se
  2. ostýchat se