indikativ |
číslo |
singulár |
plurál |
osoba |
1. |
2. |
3. |
1. |
2. |
3. |
aktivum |
prézens |
dignor |
dignāris |
dignātur |
dignāmur |
dignāminī |
dignantur |
futurum I. |
dignābor |
dignāberis |
dignābitur |
dignābimur |
dignābiminī |
dignābuntur |
imperfektum |
dignābar |
dignābāris |
dignābātur |
dignābāmur |
dignābāminī |
dignābantur |
perfektum |
dignātus sum dignāta sum dignātum sum |
dignātus es dignāta es dignātum es |
dignātus est dignāta est dignātum est |
dignātī sumus dignātae sumus dignāta sumus |
dignātī estis dignātae estis dignāta estis |
dignātī sunt dignātae sunt dignāta sunt |
plusquamperfektum |
dignātus eram dignāta eram dignātum eram |
dignātus erās dignāta erās dignātum erās |
dignātus erat dignāta erat dignātum erat |
dignātī erāmus dignātae erāmus dignāta erāmus |
dignātī erātis dignātae erātis dignāta erātis |
dignātī erant dignātae erant dignāta erant |
futurum II. |
dignātus erō dignāta erō dignātum erō |
dignātus eris dignāta eris dignātum eris |
dignātus erit dignāta erit dignātum erit |
dignātī erimus dignātae erimus dignāta erimus |
dignātī eritis dignātae eritis dignāta eritis |
dignātī erunt dignātae erunt dignāta erunt |
konjunktiv |
číslo |
singulár |
plurál |
osoba |
1. |
2. |
3. |
1. |
2. |
3. |
aktivum |
prézens |
digner |
dignēris |
dignētur |
dignēmur |
dignēminī |
dignentur |
imperfektum |
dignārer |
dignārēris |
dignārētur |
dignārēmur |
dignārēminī |
dignārentur |
perfektum |
dignātus sim dignāta sim dignātum sim |
dignātus sīs dignāta sīs dignātum sīs |
dignātus sit dignāta sit dignātum sit |
dignātī sīmus dignātae sīmus dignāta sīmus |
dignātī sītis dignātae sītis dignāta sītis |
dignātī sint dignātae sint dignāta sint |
plusquamperfektum |
dignātus essem dignāta essem dignātum essem |
dignātus essēs dignāta essēs dignātum essēs |
dignātus esset dignāta esset dignātum esset |
dignātī essēmus dignātae essēmus dignāta essēmus |
dignātī essētis dignātae essētis dignāta essētis |
dignātī essent dignātae essent dignāta essent |
imperativ |
číslo |
singulár |
plurál |
osoba |
1. |
2. |
3. |
1. |
2. |
3. |
aktivum |
prézens |
— |
dignāre |
— |
— |
dignāminī |
— |
futurum |
— |
dignātor |
dignātor |
— |
— |
dignantor |
infinitiv |
číslo |
singulár |
plurál |
aktivum |
prézens |
dignārī |
perfektum |
nominativ: dignātus esse dignāta esse dignātum esse akuzativ: dignātum esse dignātam esse dignātum esse |
nominativ: dignātī esse dignātae esse dignāta esse akuzativ: dignātōs esse dignātās esse dignāta esse |
futurum |
dignātum īrī |
participia |
|
aktivum |
pasivum |
prézens |
perfektum |
futurum |
prézens |
perfektum |
futurum |
dignāns (dignantis) |
— |
dignātūrus, dignātūra, dignātūrum |
— |
dignātus, dignāta, dignātum |
dignandus, dignanda, dignandum |