eludere
latina
[editovat]sloveso
[editovat]- 3. konjugace (souhláskové kmeny)
- tranzitivní, intranzitivní
časování
[editovat]| Čas | Osoba | Aktivum | Pasivum |
|---|---|---|---|
| Infinitiv | – | ēlūdere | ēlūdī |
| Prézens sg. | 1. | ēlūdō | ēlūdor |
| 2. | ēlūdis | ēlūderis | |
| 3. | ēlūdit | ēlūditur | |
| Prézens pl. | 1. | ēlūdimus | ēlūdimur |
| 2. | ēlūditis | ēlūdiminī | |
| 3. | ēlūdunt | ēlūduntur | |
| Imperativ sg. | 2. | ēlūde! | – |
| Imperativ pl.. | 2. | ēlūdite! | – |
| Imperfektum sg. | 1. | ēlūdēbam | ēlūdēbar |
| 2. | ēlūdēbās | ēlūdēbāris | |
| 3. | ēlūdēbat | ēlūdēbātur | |
| Imperfektum pl. | 1. | ēlūdēbāmus | ēlūdēbāmur |
| 2. | ēlūdēbātis | ēlūdēbāminī | |
| 3. | ēlūdēbant | ēlūdēbantur | |
| Futurum sg. (první) | 1. | ēlūdam | ēlūdar |
| 2. | ēlūdēs | ēlūdēris | |
| 3. | ēlūdet | ēlūdētur | |
| Futurum pl. (první) | 1. | ēlūdēmus | ēlūdēmur |
| 2. | ēlūdētis | ēlūdēminī | |
| 3. | eludent | eludentur | |
| Konjunktiv imperfekta sg. | 1. | ēlūderem | ēlūderer |
| 2. | ēlūderēs | ēlūderēris | |
| 3. | eluderet | ēlūderētur | |
| Konjunktiv imperfekta pl. | 1. | ēlūderēmus | ēlūderēmur |
| 2. | ēlūderētis | ēlūderēminī | |
| 3. | ēlūderent | ēlūderentur | |
| Konjunktiv prézenta sg. | 1. | ēlūdam | ēlūdar |
| 2. | ēlūdās | ēlūdāris | |
| 3. | ēlūdat | ēlūdātur | |
| Konjunktiv prézenta pl. | 1. | ēlūdāmus | ēlūdāmur |
| 2. | ēlūdātis | ēlūdāminī | |
| 3. | eludant | ēlūdantur | |