ordinare

latina

výslovnost

• IPA: [ˀɔr.dɪ.ˈnaː.re]

sloveso

• tranzitivní

časování

indikativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	ordinō	ordinās	ordinat	ordināmus	ordinātis	ordinant
	futurum I.	ordinābō	ordinābis	ordinābit	ordinābimus	ordinābitis	ordinābunt
	imperfektum	ordinābam	ordinābās	ordinābat	ordinābāmus	ordinābātis	ordinābant
	perfektum	ordināvī	ordināvistī	ordināvit	ordināvimus	ordināvistis	ordināvērunt
	futurum II.	ordināverō	ordināveris	ordināverit	ordināverimus	ordināveritis	ordināverint
	plusquamperfektum	ordināveram	ordināverās	ordināverat	ordināverāmus	ordināverātis	ordināverant
pasivum	prézens	ordinor	ordināris	ordinātur	ordināmur	ordināminī	ordinantur
	futurum I.	ordinābor	ordināberis	ordinābitur	ordinābimur	ordinābiminī	ordinābuntur
	imperfektum	ordinābar	ordinābāris	ordinābātur	ordinābāmur	ordinābāminī	ordinābantur
	perfektum	ordinātus sum ordināta sum ordinātum sum	ordinātus es ordināta es ordinātum es	ordinātus est ordināta est ordinātum est	ordinātī sumus ordinātae sumus ordināta sumus	ordinātī estis ordinātae estis ordināta estis	ordinātī sunt ordinātae sunt ordināta sunt
	plusquamperfektum	ordinātus eram ordināta eram ordinātum eram	ordinātus erās ordināta erās ordinātum erās	ordinātus erat ordināta erat ordinātum erat	ordinātī erāmus ordinātae erāmus ordināta erāmus	ordinātī erātis ordinātae erātis ordināta erātis	ordinātī erant ordinātae erant ordināta erant
	futurum II.	ordinātus erō ordināta erō ordinātum erō	ordinātus eris ordināta eris ordinātum eris	ordinātus erit ordināta erit ordinātum erit	ordinātī erimus ordinātae erimus ordināta erimus	ordinātī eritis ordinātae eritis ordināta eritis	ordinātī erunt ordinātae erunt ordināta erunt
konjunktiv
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	ordinem	ordinēs	ordinet	ordinēmus	ordinētis	ordinent
	imperfektum	ordinārem	ordinārēs	ordināret	ordinārēmus	ordinārētis	ordinārent
	perfektum	ordināverim	ordināveris	ordināverit	ordināverimus	ordināveritis	ordināverint
	plusquamperfektum	ordināvissem	ordināvissēs	ordināvisset	ordināvissēmus	ordināvissētis	ordināvissent
pasivum	prézens	ordiner	ordinēris	ordinētur	ordinēmur	ordinēminī	ordinentur
	imperfektum	ordinārer	ordinārēris	ordinārētur	ordinārēmur	ordinārēminī	ordinārentur
	perfektum	ordinātus sim ordināta sim ordinātum sim	ordinātus sīs ordināta sīs ordinātum sīs	ordinātus sit ordināta sit ordinātum sit	ordinātī sīmus ordinātae sīmus ordināta sīmus	ordinātī sītis ordinātae sītis ordināta sītis	ordinātī sint ordinātae sint ordināta sint
	plusquamperfektum	ordinātus essem ordināta essem ordinātum essem	ordinātus essēs ordināta essēs ordinātum essēs	ordinātus esset ordināta esset ordinātum esset	ordinātī essēmus ordinātae essēmus ordināta essēmus	ordinātī essētis ordinātae essētis ordināta essētis	ordinātī essent ordinātae essent ordināta essent
imperativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	—	ordinā	—	—	ordināte	—
	futurum	—	ordinātō	ordinātō	—	ordinātōte	ordinantō
pasivum	prézens	—	ordināre	—	—	ordināminī	—
	futurum	—	ordinātor	ordinātor	—	—	ordinantor
infinitiv
číslo		singulár			plurál
aktivum	prézens	ordināre
	perfektum	ordināvisse
	futurum
pasivum	prézens	ordinārī
	perfektum
	futurum	ordinātum īrī
participia
		aktivum			pasivum
		prézens	perfektum	futurum	prézens	perfektum	futurum
		ordināns (ordinantis)	—	ordinātūrus, ordinātūra, ordinātūrum	—	ordinātus, ordināta, ordinātum	ordinandus, ordinanda, ordinandum

význam

1. řadit, šikovat, pořádat

související

• ordinātiō
• ordō
• coordināre