postulare

latina

sloveso

• 1. konjugace (a-kmeny)
• tranzitivní

časování

Čas	Osoba	Aktivum	Pasivum
Infinitiv	–	postulāre	postulārī
Prézens sg.	1.	postulō	postulor
	2.	postulās	postulāris
	3.	postulat	postulātur
Prézens pl.	1.	postulāmus	postulāmur
	2.	postulātis	postulāminī
	3.	postulant	postulantur
Imperativ sg.	2.	postulā!	–
Imperativ pl..	2.	postulāte!	–
Imperfektum sg.	1.	postulābam	postulābar
	2.	postulābās	postulābāris
	3.	postulābat	postulābātur
Imperfektum pl.	1.	postulābāmus	postulābāmur
	2.	postulābátis	postulābāminī
	3.	postulābant	postulābantur
Futurum sg. (první)	1.	postulābō	postulābor
	2.	postulābis	postulāberis
	3.	postulābit	postulābitur
Futurum pl. (první)	1.	postulābimus	postulābimur
	2.	postulābitis	postulābiminī
	3.	postulābunt	postulābuntur
Konjunktiv imperfekta sg.	1.	postulārem	postulārer
	2.	postulārēs	postulārēris
	3.	postulāret	postulārētur
Konjunktiv imperfekta pl.	1.	postulārēmus	postulārēmur
	2.	postulārētis	postulārēminī
	3.	postulārent	postulārentur
Konjunktiv prézenta sg.	1.	postulem	postuler
	2.	postulēs	postulēris
	3.	postulet	postulētur
Konjunktiv prézenta pl.	1.	postulēmus	postulēmur
	2.	postulētis	postulēminī
	3.	postulent	postulentur

význam

1. vyžadovat, žádat
2. postulovat
3. stěžovat si

synonyma

1. rogare, poscere
2. —
3. queri

související

• postulātiō
• postulāns
• postulātor
• postulāverim
• postulātrīx
• expostulāre