scribere

latina[editovat]

Z praindoevropského *skreybʰ-, vlastně škrábat. Stejného původu i např. německé schreiben.

Čas	Osoba	Aktivum	Pasivum
Infinitiv	–	scrībere	scrībī
Prézens sg.	1.	scrībō	scrībor
	2.	scrībis	scrīberis
	3.	scrībit	scrībitur
Prézens pl.	1.	scrībimus	scrībimur
	2.	scrībitis	scrībiminī
	3.	scrībunt	scrībuntur
Imperativ sg.	2.	scrībe!	–
Imperativ pl..	2.	scrībite!	–
Imperfektum sg.	1.	scrībēbam	scrībēbar
	2.	scrībēbās	scrībēbāris
	3.	scrībēbat	scrībēbātur
Imperfektum pl.	1.	scrībēbāmus	scrībēbāmur
	2.	scrībēbātis	scrībēbāminī
	3.	scrībēbant	scrībēbantur
Futurum sg. (první)	1.	scrībam	scrībar
	2.	scrībēs	scrībēris
	3.	scrībet	scrībētur
Futurum pl. (první)	1.	scrībēmus	scrībēmur
	2.	scrībētis	scrībēminī
	3.	scribent	scribentur
Konjunktiv imperfekta sg.	1.	scrīberem	scrīberer
	2.	scrīberēs	scrīberēris
	3.	scriberet	scrīberētur
Konjunktiv imperfekta pl.	1.	scrīberēmus	scrīberēmur
	2.	scrīberētis	scrīberēminī
	3.	scrīberent	scrīberentur
Konjunktiv prézenta sg.	1.	scrībam	scrībar
	2.	scrībās	scrībāris
	3.	scrībat	scrībātur
Konjunktiv prézenta pl.	1.	scrībāmus	scrībāmur
	2.	scrībātis	scrībāminī
	3.	scribant	scrībantur