decernere

latina

výslovnost

• IPA: [deːˈt͡ʃeɾ.ne.ɾe] (vatikánská)
• IPA: [deːˈkɛr.nɛ.rɛ] (klasická restituovaná)

etymologie

Předponou od cernere, které ze stejného základu jako starořecké κρίνειν.

sloveso

• 3. konjugace (souhláskové kmeny)
• tranzitivní

časování

Čas	Osoba	Aktivum	Pasivum
Infinitiv	–	dēcernere	dēcernī
Prézens sg.	1.	dēcernō	decernor
	2.	dēcernis	dēcernĕris
	3.	dēcernit	dēcernĭtur
Prézens pl.	1.	dēcernimus	decernimur
	2.	dēcernĭtis	dēcerniminī
	3.	dēcernunt	dēcernuntur
Imperativ sg.	2.	dēcernĕ!	–
Imperativ pl..	2.	dēcernĭte!	–
Imperfektum sg.	1.	dēcernēbam	dēcernēbar
	2.	dēcernēbās	dēcernēbāris
	3.	dēcernēbat	dēcernēbātur
Imperfektum pl.	1.	dēcernēbāmus	dēcernēbāmur
	2.	dēcernēbātis	dēcernēbāminī
	3.	dēcernēbant	dēcernēbantur
Futurum sg. (první)	1.	dēcernam	dēcernar
	2.	dēcernēs	dēcernēris
	3.	dēcernet	dēcernētur
Futurum pl. (první)	1.	dēcernēmus	dēcernēmur
	2.	dēcernētis	dēcernēminī
	3.	dēcernent	dēcernentur
Konjunktiv imperfekta sg.	1.	dēcernerem	decernerer
	2.	dēcernerēs	dēcernerēris
	3.	dēcernĕret	dēcernerētur
Konjunktiv imperfekta pl.	1.	dēcernerēmus	dēcernerēmur
	2.	dēcernerētis	dēcernerēminī
	3.	dēcernerent	dēcernerentur
Konjunktiv prézenta sg.	1.	dēcernam	dēcernar
	2.	dēcernās	dēcernāris
	3.	dēcernat	dēcernātur
Konjunktiv prézenta pl.	1.	dēcernāmus	dēcernāmur
	2.	dēcernātis	dēcernāminī
	3.	dēcernant	dēcernantur

význam

1. rozhodovat, rozhodnout, rozhodovat se, rohzodnout se

související

• cernere
• excernere
• crīmen
• discernere
• dēcrētus
• concernere
• dēcrēvistī
• sēcernere