decernere

Z Wikislovníku
Jump to navigation Jump to search

latina[editovat]

výslovnost[editovat]

  • IPA: [deːˈt͡ʃeɾ.ne.ɾe] (vatikánská)
  • IPA: [deːˈkɛr.nɛ.rɛ] (klasická restituovaná)

etymologie[editovat]

Předponou od cernere, které ze stejného základu jako starořecké κρίνειν.

sloveso[editovat]

  • 3. konjugace (souhláskové kmeny)
  • tranzitivní

časování[editovat]

Čas Osoba Aktivum Pasivum
Infinitiv dēcernere dēcernī
Prézens sg. 1. dēcernō decernor
2. dēcernis dēcernĕris
3. dēcernit dēcernĭtur
Prézens pl. 1. dēcernimus decernimur
2. dēcernĭtis dēcerniminī
3. dēcernunt dēcernuntur
Imperativ sg. 2. dēcernĕ!
Imperativ pl.. 2. dēcernĭte!
Imperfektum sg. 1. dēcernēbam dēcernēbar
2. dēcernēbās dēcernēbāris
3. dēcernēbat dēcernēbātur
Imperfektum pl. 1. dēcernēbāmus dēcernēbāmur
2. dēcernēbātis dēcernēbāminī
3. dēcernēbant dēcernēbantur
Futurum sg. (první) 1. dēcernam dēcernar
2. dēcernēs dēcernēris
3. dēcernet dēcernētur
Futurum pl. (první) 1. dēcernēmus dēcernēmur
2. dēcernētis dēcernēminī
3. dēcernent dēcernentur
Konjunktiv imperfekta sg. 1. dēcernerem decernerer
2. dēcernerēs dēcernerēris
3. dēcernĕret dēcernerētur
Konjunktiv imperfekta pl. 1. dēcernerēmus dēcernerēmur
2. dēcernerētis dēcernerēminī
3. dēcernerent dēcernerentur
Konjunktiv prézenta sg. 1. dēcernam dēcernar
2. dēcernās dēcernāris
3. dēcernat dēcernātur
Konjunktiv prézenta pl. 1. dēcernāmus dēcernāmur
2. dēcernātis dēcernāminī
3. dēcernant dēcernantur

význam[editovat]

  1. rozhodovat, rozhodnout, rozhodovat se, rohzodnout se

související[editovat]