trucidare

latina

výslovnost

• IPA: [tru.kiː.ˈdaː.re] (klasická restituovaná)
• IPA: [trʊt͡sɪːˈdaːrɛ] (středoevropská)
• IPA: [tru.t͡ʃiː.ˈdaː.re], [tru.t͡ʃɪ.ˈdaː.re] (vatikánská)

varianty

• TRVCIDARE, trucīdāre

etymologie

Spekuluje se o smíšení substantiva trux a slovesa caedere.

sloveso

• 1. konjugace (a-kmeny)
• tranzitivní

časování

Čas	Osoba	Aktivum	Pasivum
Infinitiv	–	trucīdāre	trucīdārī
Prézens sg.	1.	trucīdō	trucīdor
	2.	trucīdās	trucīdāris
	3.	trucīdat	trucīdātur
Prézens pl.	1.	trucīdāmus	trucīdāmur
	2.	trucīdātis	trucīdāminī
	3.	trucīdant	trucīdantur
Imperativ sg.	2.	trucīdā!	–
Imperativ pl..	2.	trucīdāte!	–
Imperfektum sg.	1.	trucīdābam	trucīdābar
	2.	trucīdābās	trucīdābāris
	3.	trucīdābat	trucīdābātur
Imperfektum pl.	1.	trucīdābāmus	trucīdābāmur
	2.	trucīdābátis	trucīdābāminī
	3.	trucīdābant	trucīdābantur
Futurum sg. (první)	1.	trucīdābō	trucīdābor
	2.	trucīdābis	trucīdāberis
	3.	trucīdābit	trucīdābitur
Futurum pl. (první)	1.	trucīdābimus	trucīdābimur
	2.	trucīdābitis	trucīdābiminī
	3.	trucīdābunt	trucīdābuntur
Konjunktiv imperfekta sg.	1.	trucīdārem	trucīdārer
	2.	trucīdārēs	trucīdārēris
	3.	trucīdāret	trucīdārētur
Konjunktiv imperfekta pl.	1.	trucīdārēmus	trucīdārēmur
	2.	trucīdārētis	trucīdārēminī
	3.	trucīdārent	trucīdārentur
Konjunktiv prézenta sg.	1.	trucīdem	trucīder
	2.	trucīdēs	trucīdēris
	3.	trucīdet	trucīdētur
Konjunktiv prézenta pl.	1.	trucīdēmus	trucīdēmur
	2.	trucīdētis	trucīdēminī
	3.	trucīdent	trucīdentur

význam

1. porážet (jako dobytek na jatkách), vraždit, pobí(je)t, zabíjet, mordovat
2. (přeneseně, expresivně) zničit, roztrhat, zatočit s někým

související

• trucīdātiō
• trucīdātor
• trux
• trucīdātīvus
• caedere
• trucīdābilis
• trucīdātus
• extrucīdāre
• trucīdātrīx